Populāri par valūtas kursu

Vēlies uzzināt kāda sakarība pastāv starp televizoru cenu veikalos un lata devalvācijas sms skandālu? Vai arī ir kāda lieta, kas saista dzerošus īru tūristus ar Kalvīša parādīšanos tv ēterā atgādinot visiem, ka viņš ir valsts drošības garants? Varbūt vēlies vienkārši saprast kādu svarīgu, bet sarežģītu lietu, bet negribi pētīt grāmatas. Jebkurā gadījumā pēc šī raksta izlasīšanas nākamreiz, kad dzirdēsi kādu gudri stāstam par lata kursu, tev jau būs ko pateikt – lec iekšā un lasi

Tiem, kas steidzas isaku izlaist garo ievadu, kas ir izcelts ar slīpo rakstu un sākt lasīt, kur sākas normālā stila tekts.

Esi kādreiz ieraudzījis kādu citātu vai izteicienu, kas pārsteidz tevi nevis ar tajā atrodamām atklāsmēm, bet gan ar tā uzdotiem jautājumiem? Man tā ir gadījies - pirmā reakcija patīkama… Laikam jau tā ir tā cilvēciskās brāļošanās nepieciešamība, kas iekliedzās manī iekšā: “woooow…. es nēesmu vienīgais!”

Citāts par kuru es runāju ir šāds:

Ja brīvi izvēlētai ekonomistu grupai liek nosaukt trīs visgrūtākos jautājumus ar kuriem saskaras mūsdienu cilvēce, visdrīzāk tie būtu:

1) Kāda ir dzīves jēga?

2) Kā lai sasaista kvantu mehāniku un relativitātes teoriju? un

3) Kas īsti notiek valūtas tirgū?

(ne vienmēr šādā secībā)

Publikācija San Francisko Federālo rezervju bankas mājaslapā

Ja par pirmo ir domājis ik viens, par otro laikam jau ik viens ar IQ pāri 125, tad par trešo… Ne velti citāts sākas ar “Ja brīvi izvēlētai ekonomistu…” Šeit būtu vietā paskaidrot kad šis jautājums kļuva tik aktuāls man pašam.

Apgūstot makroekonomikas kursu, vispārējās līnijās par valūtas kursu pastāsta šādi:

• Jaunas starptautiskās valūtas sistēmas nepieciešamība pēc pirmā globalizācijas viļņa (19. gs. beigas – II pasaules kara beigas), sekojošās Bretoņvudas sistēmas izveide un tās krahs, mūsdienu valūtas sistēmas izveidošanās
• Valūtas kurss atspoguļo pērkamās naudas cenu pašmāju valūtā.
• Valūtas kurss mainās pamatojoties uz vispasaules tirgus pieprasījuma/piedāvājuma mehānismiem, taču, lai pasargātu valsts ekonomikas, valsts Centrālā banka izmanto monetāro politiku, lai noturētu kursu kaut kādā attiecībā pret kaut kuru valūtu.
• Kurss ietekmē starptautisko tirdzniecību, pie tam acīmredzami, ja valūta ir dārgāka, ir dārgāk pirkt preces no tās valsts un līdz ar to samazinās imports no turienes un attiecīgi pretēji.

Neteikšu, ka universitātes programmā apgūstot makroekonomiku tu tik spēcīgi iedziļinies priekšmetā vai arī tev parādās jautājumi par kuriem rakstīšu zemāk. Iespējams tas ir tādēļ, ka gatavojoties eksāmenam ir svarīgāk zināt naudas komponenšu definējumu, tekošā konta sastāvu u.c. lietas, ko var atrast ikviens jebkurā brīdī, nevis veidot tiešām dziļu izpratni par mehānismiem un sakarībām, kas rodas aplūkojot dažādu valstu ekonomiku savstarpējo saskarsmi.

Man pašam vēlme izprast un atziņa, ka īsti viss tik vienkārši nav, radās aizstāvot kursa darbu. Pēc prezentācijas lektors uzdeva apmēram šādu jautājumu: “Un kā valūtas kursi tirdzniecībā starp ES valstīm ietekmē to ekonomikas attīstību?” Uz ko es viņam skaidri un gaiši atgādināju par ko īstenībā ir mans darbs, atgādināju cik daudz studentiem tiek pastāstīts par šo lietu un tad retoriski pajautāju vai viņš tiešām uzskata, ka es varu šeit un tagad atbildēt uz tik sarežģītu jautājumu. Šķiet ar atbildi viņš bija apmierināts, jo tas ļāva viņam uzsākt garu monologu (kuru apstādināja otrs lektors) par ES Centrālās bankas funkcijām un nabaga Itālijas ekonomiku utt., utt…

Taču jautājums manī “iesēdās”. Vasaras laikā izpētīju pietiekamu daudzumu literatūras pa r šo tēmu un tagad esmu apmierināts ar savu nezināšanu līmeni (priekš tiem, kas nesaprot – tas ir, kad tev ir visas sekmīgas atzīmes, tad tu esi apmierināts ar savu nesekmības līmeni. Acīmredzami, ka tas nebūt nenozīmē apmierinātību ar sekmības līmeni.)

Doma uzrakstīt šo rakstu tapa prātā apdomājot saturu citam ierakstam, kuru, cerams es izcepšu ļoti drīz – “Populāri par “Latvijas lata devalvēšanas ekonomisko krīzi” un burbuļiem”. Domājot par tēmām, kuras būtu jāietver šādā rakstā pārāk jau bieži sanāk runāt par tēmām, kas ir saistītas ar valūtas kursu un augstākminētais citāts man nepārtraukti leca atmiņā, tādēļ es secināju – “populāri par valūtas kursu” ir jāraksta pa priekšu.

Pirmkārt par raksta stilistiku. Cenšos būt cik vien saprotams un ne-terminoloģisks (kā redzi, tas ir biš pagrūti :p). Visi izteiktie apgalvojumi tiks pamatoti ar vairāk vai mazāk nopietniem (lasi vairāk vai mazāk saprotamiem) rakstiem par saistīto ekonomikas teorijas momentu internetā, bet .lv neta ierobežojuma dēļ, visbiežāk tie būs angliski. Galvenais jau tie ir domāti, lai nebūtu “ko tu te dirs!” komentāru, ja kāds vispār lasīs.

Bez tālākām atrunām – sākam!

Ir skaidrs, kur var atrast valūtas kursu. Ir arī skaidrs, ko tas rāda – uz izkārtnes bankā zem PĒRK parādās cena, kas norāda pa cik latiem tu vari pārdot vienu dotās valūtas vienību un zem PĀRDOD tu vari uzzināt pa cik latiem tu vari iegādāties vienu valūtas vienību (vai arī 100, piemēram, jenas gadījumā, bet tas ir tad attiecīgi atzīmēts). Ja tu gribi NOPIRKT 56 eiro un kurss ir 0,702, tad tev tas maksās 56*0,702=39,31 latus. Ja tu gribi PĀRDOT 79 eiro un kurss ir 0,695, tad tu par to saņemsi 79*0,695=54,90 latus.

Tik vienkāršs ir šis kursa darbības mehānisms gan mūsu ikdienā, gan vissmagākajās pasaules ekonomikas problēmu risināšanas diskusijās visaugstākajā līmenī. Lai saprastu to, kas ir rakstīts zemāk, ir jāsaprot šis pamats.

Tātad vienmēr ir šie divi varianti. Vai nu tu vēlies pirkt svešu valūtu vai arī tu viņu vēlies iegādāties. Lai piemēri būtu taustāmāki, es turpināšu runāt par latu un eiro. Ir skaidrs, ka kurss mainās. Vai nu tas ceļas un, teiksim, eiro kurss paliek 1,2 vai nu tas krītas un paliek par 0,5 (jebkurā gadījuma, kā lasīsi tālāk, ja tik lieli lēcieni notiktu īstenībā, tad notiekošo Latvijā nekādi citādi kā par pilnīgs pizģets nosaukt nevarētu, bet nu es tagad tikai aprakstu piemērus). Ja kurss paliek 1,2 paskaties uz šiem cipariem: 56*1,2=67,2; 79*1,2=94,8 un, ja tas paliek 0,5, tad 56*0,5=28; 79*0,5=39,5. Tātad, ja eiro kurss pieaug, tad var redzēt kā par to tev būs jāsamaksā vairāk latu, bet atkal, ja tu vēlēsies pārdot eiro un ar tiem pirkt latus, tu varēsi iegādāties vairāk latu! Ja eiro kurss krītas, tad to nopirkt ir kudiš lētāk, bet atkal jau ar tiem pirkt latus vairs nav tik izdevīgi. Šī sakarība ir jāsaprot.

Arī ir jāsaprot, ka, ja eiro kurss ceļas, tas nozīmē, ka lata kurss krīt un otrādi. Tālāk mēs runāsim par lata kursu (lata kurss, no eiro redzespunkta? Tev ir jāapgriež dalītāji otrādāk, ar kalkulatoru to var izdarīt, ja tu izdalīsi vieninieku ar kursu, piem. 1/0,7=1,4286, tāds ir lata kurss no eiro redzespunkta), ja tas ceļas – eiro krīt, bet ja lats krīt, tas nozīmē, ka ceļas eiro.

Tad ir skaidrs, ka, ja es taisos ceļot, es grību, lai lata kurss ceļas, jo tad es varu nopirkt vairāk eiro. Ja es esmu īru tūrists, es gribu lai lata kurss krītas, jo tad es varu nopirkt vairāk latu, t.i. izdzert vairāk Latvijas alus. Ja es gribu pirkt importa preces, es gribu augstāku kursu, jo lats nopirks vairāk importa preču, piemēram elektronikas cenas ir ļoti jūtīgas uz valūtas kursu. Šo sakarību parasti ikviens saprot, ja viņš runā par valūtas kursiem un vispār par politiku, bet ko parasti šis Ikviens nesaprot ir tas, ka tirdzniecības un finansu tirgū situācija būtībā ir otrāda!

Atšķirībā no Latvijas tūrista, Latvijas eksporta uzņēmums grib, lai kurss krītas! Kādēļ? Pirmkārt – savu produkciju viņš pārdod eiro, par to saņemot eiro valūtu. Tātad, ja lata kurss ir zemāks (=eiro augstāks) viņš saņem vairāk un otrkārt – ja pirkt Latvijā ir lētāk (jo lats ir lētāks) šis uzņēmums redz lielāku pieprasījumu. Un pat, ja (eksporta) uzņēmums, lai veiktu savu darbību, ir spiests daudz ko importēt, tik un tā tas vinnē šādā gadījumā. Tātad – zemāks kurss ir vienmēr stimulējošs eksportam!

Tagad es aizstāšu Īru tūristu ar Īru alus brūvētāju, kurš vēlas, lai Latvija importētu viņa produkciju. Tūrists grib zemu kursu, lai nopirktu vairāk naudas, bet brūvētājs atkal grib augstu kursu. Kādēļ? Tādēļ, ka par savu alu viņš saņems latus, kurus, lai izmantotu savā darbībā, viņam būs jāpārvērš eiro. Viņš grib, lai lati būtu pēc iespējas dārgāki!

Pārsteidz? Taču tāda ir ekonomikas realitāte, realitāte, par ko politiķi nerunā, jo kā gan viņi var apsolīt gan zemākas importa preču cenas, gan atbalstu mūsu eksporta uzņēmumiem? Kā redzi, cik vien tas ir atkarīgs no kursa, viņi nevar, tādēļ izvēlas labāk par to nerunāt. Cilvēkiem, kuriem vairāk patīk populistiski izteikumi, protams, šāds drūms (lasi reālistisks) ekonomistu skatiens šķiet nepieņemams, tādēļ, ja nevēlies būt centrāltirgus bābā, lasi tālāk, domā un analizē!

Tātad esam noteikuši, ka parasta pilsoņa un eksporta/importa uzņēmuma vēlmes attiecībā uz kursu ir kardināli pretējas, taču ir vēl viens svarīgs moments, kurš ir jāsaprot. Ārvalstu un vietējo investoru ienākumi atkarībā no valūtas kursa.

Īsumā, kas ir investori? Investori būtībā ir ieguldītāji – investēt ir ieguldīt. Ieguldīšanas peļņa ir izsakāma procentos. Tu ieguldi tik un tik naudas ar mērķi nopelnīt tik un tik procentus no tās. Ekonomikas pasniedzēji nez kāpēc cenšas sarežģīt šos terminus, taču būtībā tie ir tik vienkārši. Investori iegulda naudu (lūk šis (ieguldīšanas) process atkal tiek pārāk vienkāršots) Latvijā kaut kādā peļņu nesošā pasākumā un prātā izdomā cik daudz par šo pasākumu viņi saņems tādā un tādā laika posmā. Latvijas investori dara to pašu – vai nu Latvijā vai citā valstī. Tas arī viss, ko šobrīd tev vajag zināt par investēšanu.

Esi kādreiz dzirdējis par Latvijas tekošā konta deficītu, negatīvu maksājumu bilanci un to, ka mums ir jāuztraucas par kaut ko, kas ir saistīts ar to? Kaut gan tēma ir sarežģīta, tomēr ļoti vienkāršoti negatīva maksājumu bilance nozīmē, ka ārzemju investoru ieguldījums Latvijā ir lielāks par Latvijas investoru ieguldījumu. Ja vēlies gudri pateikt “Latviju izpērk ārzemnieki” vari pateikt “Mums ir negatīvā tekošā konta bilance” Šo ievadu es uzsāku, lai paskaidrotu cik aktuāli ir saprast investoru skatienu uz valūtas kursu.

Tātad, kas investoram ir labi un kas tam ir slikti, ja runā par valūtas kursu? Sākumā par Latvijas investoru. Latvijas investoru, investējot Latvijā par kursu ir ne silts ne auksts, viņu vairāk uztrauc citas lietas (piem. inflācija), bet ja viņš vēlas investēt, piemēram, Bulgārijā, uzmini vai viņš grib augstu vai zemu lata kursu? Jā, atkal jau investora intereses nesakrīt ar parasta Latvijas iedzīvotāja vēlmēm. Kādēļ? Ar ko investors ir atšķirīgs no tūrista? Ar to, ka investors uz ārzemēm brauc nevis naudu tērēt, bet gan pelnīt, pelnīt savu procentu likmi. Un ja lata vērtība kritīsies, bet valūtas, kurā ir veikts ieguldījums celsies, tad kopējais ieņēmumu procents arī celsies, jo latviešu investors pelna šo ārzemju valūtu un vēlas saņemt pēc iespējas vairāk, kad maina to atpakaļ latos. Lūk tā! Domāji investēt ārzemēs? Varbūt tā lata devalvācija (naudas vērtības spēcīga samazināšana) par kuru dzirdēji ziņās vai pat saņēmi sms nav nemaz tik slikta ideja… Bet nu par to vēlāk!

Tagad par šo ārzemju investoru, kas tik bezkaunīgi izpērk mūsu zemīti. Gan jau viņš arī ir tas ļaunais bubulis, kas visvairāk grib devalvēt latu un paņemt mūs visus priekšā… Redzi… Tā nav! Ārzemju investoram Latvijā ir vajadzīgs spēcīgs lats. Cik vien spēcīgs tas var būt – tieši tādu pašu iemeslu dēļ kādēļ latviešu investors grib vāju latu. Ārzemju investors, saņemot savu peļņu no sava pasākuma Latvijā, kad konvertē to savā valūtā vēlas saņemt pēc iespējas vairāk – un ja lats ir vērts daudz – viņš saņem daudz!

Secīgs secinājums ir šāds – augstāka lata vērtība piesaista vairāk ārzemju līdzekļu ieplūšanu Latvijā, bet zemāks kurss atbaida tos!

Uff… Šķiet, ka dažas labas Latvijā populāras idejas (kā jau bieži esi dzirdējis) ir pilnīgi bez nekāda ekonomiska pamatojuma…

Tātad – skaties šo tabulu:

	Dārgāks lats	Lētāks lats
Latviešu tūristam	+	-
Īru tūristam Latvijā	-	+
Latvijas eksporta uzņēmumam	-	+
Ārzemju uzņēmumam eksportējošam uz Latviju	+	-
Latviešu investoram ārzemēs	-	+
Investoram Latvijā	+	-

Viss augstāk aprakstītais apmēram ļauj saprast galvenajos vilcienos ne tikai valūtas kursa mehānismu s, bet arī novērot praktiskas sekas.

Bet kas liek valūtas kursiem svārstīties?

Vienkārša atbilde – tirgus (lasi, pieprasījums un piedāvājums – ja valūtu daudziem vajag – kurss ceļas, ja nevajag, tad kurss krītas…). Vienkārša un neprecīza atbilde. Nedaudz sarežģītāka, bet precīzāka ir zemāk.

Lai nu kā man pašam pirmo reizi lasot par valūtas kursa svārstībām likās nesaprotami kādēļ visi autori vienmēr sāk ar vēsturi, tagad, kad rakstu pats, daru tā pat. Bet mēģināšu būt cik vien īss iespējams.

Ok, značet rakslad takoi -

1944. gada jūlijā 730 delegāti no 44 antihitleriskām valstīm satikās ASV Njuhempšīras ciematā Bretoņvudā ar mērķi atdzīvināt Otrā pasaules kara radīto postu uz pasaules ekonomiku. Viņi noslēdz starptautisko monetāro līgumu – Bretoņvudas līgumu.

Galvenās Bretoņvudas sistēmas īpašības bija tas, ka valstis pieņēma tādu monetāro politiku, kurā tās valūtas kurss tika noteikts noteiktā vērtībā +-1% vērtībā no ASV dolāra vērtības (ASV tajā brīdī ražoja pusi pasaules produkcijas un turēja visvairāk zelta savā īpašumā). Starptautiskais monetārā fonda funkcija bija segt valstu maksājumu parādu no rezervēm, kuras valstis veidoja tajā iestājoties…

…uuun tad daaaudz kas noteik, vairākas sistēmas nomainās, viss ir ļoti interesanti, lai neteiktu pat vairāk, ja gribi – lasi, piemēram, šeit!

Bet nu, mēs tikām līdz mūsdienām. Kā veidojas valūtas kurss mūsdienās?

Būtībā ir divi varianti – pilnīgi atkarīgs no tirgus un savas valsts centrālās bankas (dolārs) vai arī tas pats, bet tikai noteiktās robežās (lats). Lats ir “piesaistīts” eiro un ir noteikts, ka tam nebūs svārstīties vairāk par +-1% no 0,703804 LVL pret EUR. Ko tas nozīmē? Teiksim visi ārzemju investori vienā dienā izdomā pārdot visus savus Latvijas īpašumus. Kas notiks? Pieaugs latu piedāvājums, jo visi grib no tā atbrīvoties – pārdot latus. Kad piedāvājums aug – cenas krīt. Tātad – lata vērtība kritīsies. Ja tā kritīsies par vairāk nekā 1% (un mūsu piemērā tā kritīsies visdrīzāk par 99%, bet nu tas tā… ) Latvijas Bankas uzdevums būs radīt pietiekami lielu pieprasījumu (lasi, pašai iepirkt latus) lai uzturētu lata cenu (valūtas kursu) šajā noteiktā līmenī. Bet cik ilgi Latvijas Banka (vai citas valsts Centrālā banka, šī sistēma ir vienāda praktiski visās mūsdienu valstīs) spēs pirkt tos latus? Tas ir atkarīgs no bankas rezervēm. Rezerves ir būtībā svešā valūta, ko banka tur tieši šādam gadījumam. Kas notiks, kad rezerves beigsies? Par to citreiz.

Lūk, augstāk rakstītais nav teorija, tā ir prakse – tā tiešām darbojas Latvijas banka. Un ja tev šķita smieklīgi, kad Kalvītis vienā vakarā paviesojās pa visiem Latvijas ziņu kanāliem bļaustīdamies, ka viņš ir valsts (monetārās) drošības garants, smieties ir tik tiešām par ko – valdība neatbild par latu un tā stabilitāti, to dara Latvijas banka.

Bet cik reāli ir šādi gadījumi, kad centrālā banka iejaucas (gudrais vārds ir intervence) tirgū pērkot vai pārdodot valsts valūtu, lai uzturētu kursu? Pilnīgi reāli. Īsā laika posmā valūtas kursi ir ļoti mainīgi. Bet kā ir ar ilgtermiņu? Valūtas kursi, tāpat kā gandrīz viss ekonomikā ir pakļauts tam, ko es saucu par “garmoškas efektu” (ja būšu dižs ekonomists un rakstīšu grāmatas, tad tas būs mans īpašais citāts ). Kas ir garmoškas (ermoņikas) efekts? Iedomājies ermoņikas – kad tu saspied tās, smailes uz ermoņikas ir kā zāģa mala – tās ir tuvu un seko viena aiz otras un kritumi un augstienes ir maksimāli tuvu. Kas notiks, ja tu pavērsi ermoņikas platāk? Ermoņikas izlīdzinās – smailes vairs neizceļas tik spēcīgi un virsma šķiet līdzenāka, kaut arī tās ir tās pašas ermoņikas. Ekonomikas zinātnē līdzīgu efektu var novērot gandrīz jebkurai parādībai. To izskaidro tā, ka ilgtermiņā (kad ermoņikas ir izplestas = skatīšanās ilgākā laika posmā) daudzi mainīgie faktori kļūst mazāk nozīmīgi. Iedomājies to tā – ja tu vērtē savus tēriņus pa nedēļu – tevi rūp cik daudz tev paliek naudas piemēram uz piektdienu, taču mēneša skatījumā tas jau vairs nav svarīgi – tik un tā vairāk par algu nepārtērēsi, nu bet tas tā… Ļoti vienkāršoti.

Kādēļ es stāstu par ilgtermiņu? Tādēļ, ka ilgtermiņā valūtas kursu ietekmē nevis šie tirgus pieprasījuma un piedāvājuma procesi, bet gan kaut kas cits. Šī lieta saucas PPP (Purchasing power parity- pirktspējas paritātes princips). PPP visvienkāršāk izskaidrot šādi – dažādi produkti maksā dažādas cenas dažādās valstīs. Katrā valsī pērk maizi, ūdeni, pienu, degvielu, et cetru un visu pārējo… (sic) Esi ievērojis, ka braucot citās valstīs tādu parastu produktu cenas atšķiras no Latvijas cenām? PPP novērtē cik daudz šo un citu produktu (ir noteikts produktu grozs, ko izvērtē PPP ietvaros) var nopirkt konkrētā valstī ar tās valūtu. Lūk šī īstenā valūtas pirktspēja ir tas kurss, kam cenšas pielīdzināties valsts valūtas kurss ilgtermiņā.

Tātad – īstermiņa valūtas kurss ir atkarīgs no investoru prognozēm par procentu likmēm (to peļņu kā iepriekš aprakstīts), bet ilgtermiņā tas tiecas uz PPP.

Tāda ir īsumā teorija apakšā valūtas kursiem. Centrālā banka zina šo teoriju, pie velna, cilvēki, kas tur strādā zina pat daudz vairāk, par šo teoriju. Tad kādas ir viņu problēmas?

Pirmkārt. Nevajag noniecināt Bankas veikto darbu kursa stabilitātes saglabāšanā. Stabils kurss ļauj uzņēmumiem strādāt un prognozēt. Iedomājies, ka vienas pilsētas rajonā cenas būtu vienā līmenī, bet otrā citas, pie tam tās būtu nepārtraukti mainīgas. Apmēram tādā situācijā ir uzņēmumi, kuri ir atkarīgi no ārvalstīm vai nu importa, vai eksporta ziņā, kad kurss ir mainīgs. Stabils kurss ir kā zināt, ka visā pilsētā cenas būs vienādas.

Otrkārt. Dilemmas. Ekonomikā parasti vienmēr ir jāveic izvēles. Savstarpēji izslēdzošas izvēles, kas ārstē kaut ko, bet tai pašā laikā padara sliktāku kaut ko citu. Latvijas realitātē aktuāls ir šāds piemērs – valstī ieplūst liels investīciju daudzums. Pieprasījums pēc valūtas ir augsts, lai noturētu kursu pieļaujamā līmenī, Centrālajai bankai ir jāiejaucas. Tas, ko banka darīs ekonomikas teorijā saucas par “lētās naudas politiku”. Šeit neaprakstīšu bankas spertos soļus, taču rezultāts būs viens – ja tu samazini naudas vērtību – tā pēc definīcijas ir inflācija. Kāda ir izeja? Tās nav! Ja valstī ieplūst ārzemju investīcijas un ir pieprasījums pēc tās valūtas ir vai nu jāļauj kursam kāpt vai nu “jālētina” nauda mēģinot saglabāt kursu vienādā līmenī.

Treškārt. Rezervju ierobežojums. Jau iepriekš tika aprakstīts kā Centrālās bankas spēja saglabāt kursu ir atkarīga no tās rezervēm. Padomā pats – ar ko banka lai maksā, ja tā pērk latus? Nejau ar latiem! Tai ir neapciešamas citas valūtas rezerves. Lūk, kad tās ir beigušās, tad gan ir problēma…

Ceturtkārt. Ārzemju investoru prognozes. Kā parādīts augstāk investoru peļņa ir atkarīga lielā mērā no valūtas kursa, tādēļ investori nepārtraukti cenšas uzminēt kāds tas būs. Problēma rodas tajā, ka viņu prognozes iemiesojas realitātē. Mēģināšu paskaidrot – pieņemsim investoriem šķitīs, ka kurss kritīsies, viņi paredz, ka viņu peļņa samazināsies un tādēļ fiksi pārdod savus aktīvus. Šāda naudas piedāvājuma asais piegums arī īstenībā nolaiž kursu, kaut gan bankai realitātē šādu plānu nav bijis. Citi ārzemju uzņēmumi to ierauga un sāk iegādāties aktīvus, atkal paceļot valūtas kursu, vēlreiz atkārtoti parādot cik mainīgs ir kurss īstermiņā.

Piektkārt. Nereālas ilgtermiņa prognozes. Kā jau minēts ilgtermiņā valūtas kursam ir jāatspoguļo reālo valūtas pirktspēju valstī. Bet kas notiks, ja tiks mēģināts noturēt stabils kurss ilgtermiņā (kādēļ stabils kurss ir laba lieta tika aprakstīts jau augstāk)? Pieņemsim, ka valsts cenšas noturēt kursu augstā līmenī (virs PPP) ilgstošu laiku – kādas būs sekas? Atbilde – ilgstoši eksporta trūkumi un negatīvas tirdzniecības bilances (valsts tiek izpirkta, jo tajā ir izdevīgi ieguldīt). Jebkurā gadījumā pamats spekulācijām šādās situācijās ir īpaši spēcīgs un īstermiņā kurss būs ļoti svārstīgs un būs nepārtraukti jāiejaucas ar valūtas pirkšanu un pārdošanu. Lai cik šādas darbības būtu viegli izklāstāmas uz papīra – realitātē tie visi ir noslēgtie biznesa darījumi par mežonīgi lielām naudas summām. Banka vienkārši nav spējīga uzturēt stabilu kursu ilgtermiņā un visas lielākās pēdējo gadu ekonomiskās krīzes (piemēram Krievijā 1998. gadā) būtībā var saistīt šo nereālo solījumu izpildes mēģinājumu.

Lūk kādas problēmas ir Latvijas bankai uzturot latu 1% robežās no 0,7 eiro. Kaut gan īstenībā to ir vēl vairāk… Ilgtermiņā uzņēmumi uztver šo kursu kā pilnīgi stabilu, taču, kad tas mainās īstermiņā, rezultāti ir ļoti spēcīgi. Tai pašā laikā mūsu mazā no importa atkarīgā ekonomika nespētu pastāvēt pilnīgi brīvā valūtas kursā.

Tad kādi rodas secinājumi par šo tēmu?

Var teikt, ka viss ir atkarīgs no situācijas un mērķiem. Taču noteikti var izšķirt divus svarīgus secinājumus: uzturēt pozitīvu tirdzniecības bilanci, lai kontrolētu valūtas pieprasījumu un piedāvājumu īstermiņā un izvairīties no augstas inflācijas (maiņas PPP) lai nodrošinātu stabilitāti ilgtermiņā

Šīs vadlīnijas ir vienādas ikvienai valstij, taču īpaši tās ir aktuālas Latvijai.

Nu ko? Lūk tāds ir mans ieskats valūtas tirgū. Ceru, ka tev, tāpat kā man kļuva nedaudz skaidrāk par to “Kas īsti notiek valūtas tirgū?”

Tavs Čoms

Explore posts in the same categories: Čoms domā skaļi, Čoms māca, Čoms strādā, Čoms stāsta