Vai "Dienas Bizness" @xye/\!?

Laikraksts “Dienas Bizness” nesen “pietuvojās tautai” ar kādu akciju, par kuru uzzināju, lasot rakstu Kaupēna blogā.

Bet vai tad “Dienas Biznesam” nevajadzēja būt tam saprātīgajam laikrakstam, kuru vairāk uztrauca realitāte, prakse, rezultāti un pozitīvi novērojamas sakarības, nevis politiķu nereālistiskie un nepamatotie saukļi, kurus neviens tāpat neņem nopietni?

Ja interesē manas pārdomas un argumenti par un pret DB akciju - lasi tālāk!

Tātad, vēlreiz – lai zinātu par ko ir runa – iepazīsties ar šo rakstu, un tam līdzi piesprausto anketu.

Visvairāk DB anketa man atgādina tos brīnumus, kas tika izsniegti pensionāriem pirms ES referenduma. Tajos, kā toreiz viņus dēvēja, “eiro-pesimisti” bulletpoint veidā skaidroja balsotājiem, kādēļ ES referendumā ir jābalso – PRET. Lai mazliet atgādinātu šos punktus došu piemēru – to, kas man ir visvairāk saglabājies atmiņā. “Ja mēs nepievienosimies ES mēs neriskēsim atkal nokļūt vienā savienībā ar Krieviju!” Pārējie punkti bija ne mazāk absurdi.

Ko tad rosina šis papīrītis no DB? 3 lietas:

1. samazināt ienākuma nodokli – lai palielinātu iedzīvotāju ienākuma līmeni un kompensētu “darbaspēka augošās izmaksas (“vienu no inflācijas dzinējspēkiem”), samazinot ražošanas izmaksas, pacels uzņēmumu konkurētspēju.

2. samazināt nekustamā īpašuma nodokli – lai nediskriminētu “jaunos NI īpašniekus” un augsts NI nodoklis “var sagraut NI tirgu” + balsotāja ģimenes budžets

3. palielināt “slimības” lapu kompensācijas – “vienīgais veids kā valsts var mani un manu darba devēju atbalstīt” ir izmaksājot no savām speķainajām 500 miljonu Ls pievākušajām rokām par papildus piecām slimošanas dienām.

Diezgan interesanta prasību kombinācija, ne? Vēl interesantāki šķiet šo prasību mērķi. Kas mani visvairāk satrauc ir kā šī “biznesa” avīze ignorē tik banālu konceptu kā “izvēles cena”. Ir nepieciešams pašķirstīt dažas lapaspuses pamatskolas ekonomikas grāmatā, lai sastaptu šo terminu, tas tiesa, bet šis ir tas gadījums, kad termins ir sarežģītāks par tā būtību – un tā būtība ir tāda – par visu dzīvē ir šādā vai tādā veidā jāmaksā.

Diezgan pamatīgs uzbrauciens uz DB, vai ne? Būs jāpamato. Tad pa punktiem:

1. Jā, teorētiski, ja nodoklis samazināsies – kā uz burvju nūjiņas mājiena visi sāks saņemt “uz rokas” vairāk naudas. Vismaz tā tam jābūt teorijā…

Pirms es turpinu tālāk – viens svarīgs punkts – ievāktie nodokļi nokļūst budžetā un tādēļ tiek iztērēti ikvienas personas Latvijā labvēlībai.

Tagad es gribu paskatīties, balstoties uz pieejamajiem datiem reālās ienākuma nodokļa samazināšanas izmaksas.

Sākumā noteiksim – cik daudz Latvijas iedzīvotāju tieši skar ienākuma nodokļa daudzums (t.i. cik daudzi ir nodarbināti algotā pamatdarbā un maksā nodokļus; arguments, ka algotņa mazā meitiņa ir arī atkarīga no tēva algas ir pamatots un pie tā es atgriezīšos vēlāk). 

Tie ir 961′500 iedzīvotāju 2006. gadā (šeit un turpmāk 2006. gada dati), kas ir 88,4% procenti no visiem strādājošajiem. Šie strādājošie savukārt ir 60,1% no visiem LR iedzīvotājiem, kas, ļauj secināt, ka iedzīvotāju skaits, kas tiek tieši ietekmēts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas ir 53,1%, kas ir par 46,9% procentiem mazāk, nekā to iedzīvotāju skaits, kas tiek ietekmēti no valsts budžeta, kurš, savukārt, savus līdzekļus saņem lielā mērā no IIN (20% 2006. gadā).

CSB 6-1 dati rāda, ka strādājošo vidējā bruto alga (pirms nodokļiem) ir 302 Ls, neto alga (uz rokas) ir 216 Ls.  Finanšu ministrija saka, ka šādā veidā valsts budžets 2006. gadā ieguva 657,27 miljonus latu no INN. Tagad paskatāmies, kas, pie pārējiem nemainīgajiem apstākļiem, notiks, ja IIN tiks samazināts uz 20% un tad uz 15%.

Ja 302-9%-25%=206,11ls, var secināt, ka vidēji Latvijā var novērot papildus 10 Ls lielu vidējo nodokļu atvieglojumu (saistīts ar nodokļu grāmatiņu? jebkurā gadījumā, nevarēju atrast sagatavotus statistikas datus, nācās improvizēt…), tātad, ja, pie pārējiem nemainīgiem apstākļiem, nodoklis tiek samazināts kā ieteikts, tad:

302-9%-20%=219,85+10~ 230 Ls un

302-9%-15%=233,59+10~ 244 Ls

Tātad, vidējais mēneša ienākums pieaugs par 28 un 42 Ls attiecīgi. Tagad samazinājums budžetā:

Ja 0,25x=657,27 milj. Ls, tad 0,2x=525,816 un 0,15x=394,362 miljonu latu. Tātad – 5% IIN samazinājums Latvijai 2006. gadā izmaksātu 131,454 milj. Ls, bet 10% – 262,908 miljonus latu. Var tālāk spēlēt ar skaitļiem un pateikt, ka 2′294′590 iedzīvotāju valstī tie ir attiecīgi 57,28 Ls un 114,57 Ls zaudējums uz katru iedzīvotāju gadā, jeb 4,77 Ls un 9.54 Ls mēnesī, kas samazinātu 53,1% iedzīvotāju mēneša algas pieaugumu uz 23,23 Ls un 33,46 Ls attiecīgi, bet ne jau tā darbojas budžets! Pat ja valsts no burvju cepures dāvinātu katram latvietim pa 500Ls mēnesī, vai tad kāds savāktos un izremontētu ceļus, organizētu medicīnu un visu pārējo, kas jāmin, kad autori, kas, atšķirībā no manis, ir apveltīti ar rakstnieka talantu, uzskaita valdības funkcijas?

“Iedzīvotāju ienākuma līmenis”, ko DB grib palielināt, neapšaubāmi pieaug, kā augstāk aprakstīts, bet vai tiešām viss ir tik vienkārši? Vai tiešām, ja šie nodokļu samazinājumi notiktu 2006. gadā vidējā alga uz rokas būtu nevis 206 Ls bet gan 234 Ls, ja likmi nolaistu uz 20%?

Es tā neuzskatu. Pirmkārt, jebkāds algas palielinājums, ko tu gaidīji no sava priekšnieka šogad – VARI NECERĒT! Gadi atbildi – “Tev jau nolaida nodokļus, ko vēl tev vajag!?” Vēl vairāk! Nav grūti iedomāties situāciju, kurā bruto algas vidējais pieaugums spēcīgi samazinās, jo uzņēmēji šo nodokļu samazinājumu pasniedz kā algas pielikumu no viņu puses. Otrkārt, ja situācija ar tiem, kas ir jau nodarbināti patstāvīgā algotā darbā ir skaidra, tad tie, kas tikai meklē darbu, acīmredzami, interesējas par algu “uz rokas”. Uzņēmumi, kas meklē jaunos darbiniekus noteikti izmantos iespējas samazināt savus izdevumus pielāgojot bruto algu tā, lai neto alga neizmainītos pēc nodokļu samazināšanās. Latvijas darbaroku deficīta tirgū šādu perspektīvu, iespējams, nav tik viegli iedomāties, taču tendence noteikti saglabāsies, kas samazinās kopējo algas pieauguma līmeni. Treškārt, kaut gan nav nekāda pētījuma par “aplokšņu algas” saņēmējiem un manis rakstītais ir tīri spekulatīvs un objektīvs, es neuzskatu, ka šāda veida izmaiņas likmēs mainīs konkrēto situāciju un aplokšņu algu apjoms samazināsies. Nodokļu lielums, manuprāt, nav tas noteicošais faktors, kas liek uzņēmējiem tā rīkoties – drīzāk jau šie faktori ir nodokļu esamība kā tāda un birokrātija, kas ir saistīta ar nodokļu iemaksāšanu, ir tās lietas, kas visvairāk mudina šādu rīcību. Ir grūti iedomāties uzņēmēju domājam – “Ja IIN dēļ man algu izmaksas jāpapalielina par 20%, lai darbinieki būtu apmierināti ar savu algu – es esmu gatavs maksāt nodokļus, bet, ja tie būs 25%, tad, nē. Ja 21%, tad, jā, bet, ja 24%, tad, nē, ja 22%, tad, jā, bet ja 23%… Hmm… A, ja 22,99%???” Kaut kā man neticas, ka ir tāda noteikta nodokļu robeža, kuras vienā pusē ir darba devējam pieņemamas likmes, bet otrā, nē. Ceturtkārt, “iedzīvotāju ienākumu līmenis” par ko DB raksta ir divu veidu – nominālais un reālais. Reālais līmenis rodas, ja no nominālā atņem inflāciju. Inflācija rodas jebkur, kur ir pārāk daudz naudas un pārāk maz preču. Kā pats DB ir neskaitāmas reizes publicējis – jo vairāk naudas tiek patērēts, jo augstāks inflācijas līmenis. Tātad – nav skaidrs, kā 5 vai 10% neto algas pieaugums var pacelt “iedzīvotāju ienākumu līmeni”, t.i. reālo ienākumu līmeni, pie 10% inflācijas.

Secinājumā par Latvijas iedzīvotāju ieguvumu no IIN samazināšanas – ieguvums ir apšaubāms labākajā gadījumā – sliktākajā – tā nav! Manā visdziļākajā pārliecībā ir tas, ka visi Latvijas iedzīvotāji iegūtu vairāk ar 150 miljoniem papildus latu budžetā, nekā papildus 360 Ls uz katru algoto Latvijas iedzīvotāju gadā. Šeit es atgriežos arī pie tā fakta, ka šiem strādājošiem cilvēkiem vēl ir jāuztur ģimenes. Un pieaugums uz personu paliek vēl mazāks. Atkal – budžets ir domāts visiem mums. Kaut gan šajā jautājumā, ja divi cilvēki ir gana zinoši, uzvarētāju nav – var teikt, ka tā ir gaumes lieta – ikviens eksperts piekrīt tam, ka patēriņu palielināšanās palielina inflāciju. Tādēļ Latvijas gadījumā – ieteicamā rīcība ir pretēja abām šim – gan ieņēmumu samazināšana, gan valsts tēriņu samazināšana, bet nu tagad ne par to.

Otrs punkts par labu IIN samazinājumam ir – “strauji pieaugošās darbaspēka izmaksas ir viens no inflācijas dzinējspēkiem”. Gribu pateikt, ka konteksts un nozīme, kādā tiek lietots šis izteikums ir… idiotisks. Ko nozīmē “darbaspēka izmaksas”? Īstenībā ļoti daudzas lietas var raksturot kā “darbaspēka izmaksas”, kas daļēji ir augstāk attēlotā izteiciena viens no idiotisma punktiem, bet, kas ir svarīgāks, ir tikai viena veida darba izmaksas no uzņēmēju puses, kuras samazinās, samazinoties IIN nodoklim – esi gatavs?! – bruto alga Ja tu vēl nemētājies pa zemi rēkdams, tad gan jau man ir nedaudz jāpaskaidro. Bruto alga, ja izšķiļ viņu no garā definējuma, ir tas skaitlis, ko tērē uzņēmējs. Neto alga, savukārt, pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļu iemaksas tiek saņemta darbiniekam uz rokas. Starpība starp abām algām ir nomaksātie nodokļi. Tātad, ja samazinās šī starpība starp bruto un neto, jo samazinās nodokļu daudzums, ir divi varianti – vai nu pieaug neto alga, bet bruto paliek kāda tā ir, vai arī neto alga paliek kāda tā ir, bet samazinās bruto alga! Tā kā mēs zinām, ka uzņēmumu izmaksas samazinās – ir skaidrs, ka DB cer samazināt bruto algu! Un kā tad solījums pacelt ienākumu līmeni!? db.lv atrodamā rakstā, kas komentē anketu atkal tiek runāts par algu celšanu nepaceļot izmaksas – kādā veidā tad tās samazinās???

Tas viss ir nedaudz nenopietni, īstenībā, tādēļ es gribu teikt tā – man šķiet DB vajag izdomāt, ko tieši viņi grib panākt un skaidri un gaiši to pateikt; pateikt arī kā tas tiks panākts, jo kurš īstenībā “izmantos” šo izveidojušos neto un bruto algas starpības samazinājumu nav prognozējams, bet par to ir noteikti jārunā, nevis jāsola viss un visiem, tāpat paņems tie, kas mācēs!

Un, beidzot, 3. punkts – samazinot darba izmaksas – pieaugs konkurētspēja. Jautājums – kam ar ko? Skaidrs, ka ne valsts iekšienē – darba izmaksas samazinās visiem uzņēmumiem. (Un kā augstāk minēts, nav skaidrs vai tās vispār samazināsies.) Kā ar konkurenci mūsu eksporta uzņēmumiem? Ko lai saka… Ar loģiku strīdēties nevar, var tikai pateikt, ka 150 miljonu latu mērķtiecīgas subsīdijas eksporta uzņēmumiem būtu daudz noderīgākas nekā 5 vai 10% samazinājums algu izmaksās… Nu tīri intuitīvi… Varbūt es arī kļūdos… Nedrīkst nenovērtēt brīvā tirgus spēku! Tikai ja šis brīvais tirgus būtu bijis labvēlīgs Latvijas ekspertiem līdz šim, es būtu daudz drošāks…

Tagad par 2. punktu – šeit tiek izteiktas rūpes par “jaunajiem NI īpašniekiem”. Saprotu par ko ir runa. Piekrītu. Bet vai tas ir tas dumjākais projekts, ko tik ietekmīgs laikraksts varētu kritizēt? (Ceru neviens nav iedomājies, ka šajā DB-pret-Valdība cīņā es esmu nostājies pret DB, tātad par valdību. Nē, nebūt! Es vienīgi saku, ka šis raksts ir mazākajā mērā dīvains) Bet nu velns ar to! Lasi, kas tālāk rakstīts! “nesamērīgi augsts NI nodoklis var sagraut NI tirgu”… !!! “Nesamērīgi”!? Nesamērīgi ar ko? “Sagraut tirgu”!? Labprāt palasītu šo lielisko 3 punktu autora fantāzijas par šiem notikumiem, jo nevaru iedomāties kādā veidā pat hipotētiskais šizofrēniskais “nakts murga variants”, t.i. vienas dienas laikā visas NI cenas pieaug par 25% , var “sagraut” tirgu… Vai tad “sagruvušais” tirgus nav tāds tirgus, kas nedarbojas? Tas spēcīgi izmainīsies un lomas tajā arī, bet nu teikt, ka tas nespēs funkcionēt… Jebkurā gadījumā – žēl, ka pašā anketas līdzi ejošā rakstā šis punkts netiek komentēts pavisam. Kā jau teicu, būtu interesanti palasīt, bet tā – man nav ne jausmas… Kas saistīts ar manas ģimenes budžeta apdraudēšanu. Kaut kā man sākt šķist, ka šeit ir kādas citas ģimenes budžets, par kuru autors tik ļoti uztraucas.

Un beidzot 3. punkts.

Ņjā… Lai cik neiedomāji absurds vairākos līmeņos nebūtu teksts uz anketas (I mean, COME ON…), rakstā atrodamais runā pavisam citu valodu “Latvijas uzņēmēji, kuriem tās nākas apmaksāt līdz tam [līdz 15. dienai], konkurences cīņā zaudē ne tikai Eiropas attīstītāko valstu, bet arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas kompānijām. Atliek vien piebilst, ka abas šīs valstis slimības lapas apmaksā jau no otrās dienas”. Interesanti. Interesanti tagad kļūst – kādēļ no 10. dienas? Vai, lai konkurētu ar Lietuvu un Igauniju mums nevajadzētu pārspēt šīs valstis un apmaksāt slimības lapas no pirmās dienas!? Oriģinālā raksta un anketas autoram noteikti šī problēma bija uz sirds jau kādu laiku, tādēļ nestrīdēšos ar viņu un teikšu godīgi – šī problēma man nav pazīstama. Es nevaru novērtēt tās ieguvumus un izmaksas. Nepatīkami ir tas, ka arī viņš nevar (a varbūt negrib, kas zina?)…

Un tagad par secinājumiem. Raksts un anketa jau pašā savā saturā liek skatīties uz visu pasākumu ar aizdomām. It kā vienīgā vairāk vai mazāk aktuāla lieta šeit būtu nekustamā īpašuma nodoklis. Pārējās lietas šķiet kā autoram vienkārši sasāpējušies temati. Vispārprastākais no viņa puses acīmredzami ir pirmais, balstoties uz kuru, pilnībā zūd uzticība pārējiem diviem.

Un tagad – viens nopietns punkts. DB vairākkārtīgi min, ka “Šo prasību izpilde maksās lētāk, nekā Gaismas pils būvniecība.” Pirmkārt – es, personīgi, nu nekādi nevaru saprast, kādēļ tā ēka jābūvē (pareizāk nevaru saprast, kādēļ ar to naudu kaut ko citu iesākt nevar), bet tādus melus no avīzes puses paciest nevaru!

Pats DB ziņo, ka Gaismas pils izmaksās 139,5 vai 189,45 miljonus latu. Šogad. Kā jau augstāk tika parādīts pagājušogad INN samazinājums par 5% vien izmaksātu 131,454 miljonus latu, un papildus samazinājums par vēl 5% gadu vēlāk ja pieņemam, ka ieņēmumi nepalielinās, papildus 262,908 miljonus latu. Tās ir divas 189,45 miljonu latu Gaismas pilis un vēl nedaudz. Bet, ja neskaita pat tos divus gadus, vai tiešām DB uzskata, ka 2007. gada (un kur nu vēl 2008., par kuru īstenībā ir runa) INN ieņēmumi samazināsies? Jo 131 miljons un 139 man nešķiet tik tāli skaitļi. Un es nemaz netaisos lēst zaudējumus par pārējiem diviem punktiem. Kaut gan nedomāju, ka tie būtu tik lieli. Bet tik un tā… Gaismas pils būvniecība “izmaksās” dārgāk nekā “šo prasību izpilde“!? Kā var tā demagoģiski melot un vienlaicīgi kritizēt politiķus par to pašu!?

Bez šo prasību izpildes var uzbūvēt gan Gaismas pili (lai ko tas arī dotu), gan vēl vienu (dubults neplīst) tai blakus.

Tomēr anketa cenšas būt “laba”. Vai es esmu “ļauns”? Tā saka, ka ar tās punktu palīdzību būs iespējams:

- pacelt manus ienākumus
- ierobežot inflāciju
- palielināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju
- nediskriminēt “jaunos”
- nesagraut nekustamā īpašuma tirgu
- neapdraudēt manas ģimenes budžetu
- ļaut valstij izmantot “vienīgo veidu kā atbalstīt mani un manu darba devēju”

Šie visi ir labi, pozitīvi un cēli mērķi, kādēļ es kritizēju un izsmeju tos? Tādēļ, ka es neticu lietām bez maksas. Nosauciet man kaut vienu tādu lietu. Un pat ja tāda atradīsies, kurš domā, ka tā būs kaut nedaudz tuva valsts finansēm?

DB raksts un anketa neapzinās lietu izmaksas (izmaksas šeit un turpmāk – gan naudas izteiksmē, gan visu veidu pārējās izmaksas). Viss tiek pasniegts kā viennozīmīgs izdevīgums, bez nekādiem mīnusiem, cik šāda pieeja ir atšķirīga no paša raksta kritizētajiem politiķiem? Beigās tiek nosecināts – pat ja rodas kaut kādas izmaksas, tās ir “lētākas” nekā gaismas pils būvniecība.

Vai tiešām Latvijas sabiedrība ir tik merkantila? Viss tiek pārrēķināts naudā? Varbūt bibliotēka tomēr nav tā pēdējā lieta, kas mums ir nepieciešama …

Ir jau ļoti vēls un šis raksts ir aizņēmis pārāk daudz laika. Es vēlējos vēl ielikt nodaļu, kurā piedāvātu savus risinājumus un, pats svarīgākais, to izmaksas, taču atturēšos. Kritiku uzrakstīt ir daudz vienkāršāk, bet savus ieteikumus sniegt, zinot, ka par tiem būs jāatbild, ir daudz grūtāk. Par uzdrošināšanos DB autoram ir cieņa, kaut gan tāds ir viņa darbs. Bet par šo darbu cieņas nav.

Tavs Čoms

Explore posts in the same categories: Čoms domā skaļi