Kā Latvijas lobijs ierobežo tavu brīvību un liek pārmaksāt par datortehniku
Ir grūti uzrakstīt derīgu sūdzību satversmes tiesai, ja tev nav juridiskas izglītības.
Īpaši, ja pati satversmes tiesa atzīst, ka „Ļoti svarīga sūdzības daļa ir tās juridiskais pamatojums”.
Bet vai tiešām pati tiesa neredz kā tikai viena likuma, vienas nodaļas, viena panta, viena apakšpunkta teksts, šī viena rindiņa ierobežo šos, mūsu satversmes garantētos punktus?
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Šis likums ir uzbrukums mūsu brīvībai. Es runāju par Autortiesību likuma 69. panta 7. punktu –
Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.
Teorētiski, un es saprotu, ka realitātē šāda absurda situācija netiks pieļauta, šis likums ļauj autortiesību turētājam būt tiesīgam iesūdzēt tiesā, piemēram, LMT, tādēļ, ka šis uzņēmums ļauj cilvēkiem sazināties un tādējādi izplatīt autortiesību aizsargātos materiālus.
Bet, diemžēl tas jau ir noticis!
Vairāku cilvēku dzīves, tieši tādas pašas kā jūsu, izmainījās. Iedomājaties rīt – saņemt pavēsti uz tiesu.
Tas jau ir noticis vismaz divas reizes! Pagājušogad, kad tika slēgti vairāki DC++ hubi un vairāki trakeri, kā arī, vakar ar file.lv, notikums, kas jau ir izpelnījies starptautisku publicitāti.
Torentu trakeris ir digitālo pakalpojumu sniedzējs, kas ļauj cilvēkiem kontaktēties, apmainīties ar idejām, digitāliem failiem, pārdzīvojumiem un sazināties. Digitālo failu apmaiņas procesā bieži (iespējams pat visbiežāk, taču pētījumi Latvijā nav veikti, lai to varētu apgalvot noteikti) vismaz viens no apmaiņas pusēm iegūst failu, kuru aizsargā autortiesības.
Latvijas Skaņu Ierakstu Producentu, Izdevēju un Izplatītāju Apvienība, jeb LaMPA ir organizācija un lobijs, kurus veido Latvijas mūzikas ierakstu un izdevēju uzņēmumi.
Es pateikšu skaidrāk – tie nav mūziķi – tā nav Prāta Vērtra, Linda Leen, Dons vai Mednis – Tas ir MicRec, Platforma un citi – jeb – PLASTMASA RIPUĻU DRUKĀTĀJI.
Viens no pirmajiem to gājieniem bija ieviest nodokli uz datu nesējiem.
Jā, ja kādam tas ir pārsteigums, mēs Latvijā maksājam mūzikas ierakstu kompānijām, kad mēs pērkam, piemēram, atmiņas čipu fotoaparātam, vai vienkārši portatīvo datoru. Protams, arī cd matricas, dvd matricas un cietie diski – visi tiek aplikti ar nodokli, kuru valsts atdod mūzikas ierakstu kompānijām. Jautri, vai ne?
Vēlreiz – nauda aiziet Latvijas mūzikas disku ražotājiem un dziesmu ierakstītājiem, pat ja tu nekad neklausies Latviešu mūziku un pat, ja tava iekārta nav paredzēta mūzikas atskaņošanai (piemēram, fotoaparāta atmiņa).
Vēl viena dīvaina lieta, ko LaMPA dara ir tas, ka tā publiski novienādo failu apmaiņu ar zagšanu. Domāju visi atceras Stendzinieka reklāmas, kur tiek sists ar lineālu pa rokām. Taču pat bērns saprot, kas ir zagšana.
Piemērs. Man bija latiņš. Man nozaga latu – tagad man nav lata un zaglim ir lats. Failu apmaiņā, jeb tā sauktais pirātisms kaut kas cits. Man bija latiņš. Es to nošāroju (izliku to failu apmaiņai), pirāts novilka no manis latiņu un tagad mums abiem ir lats.
Pirms interneta un failu apmaiņas servisiem, cik daudzi no jums jutās kā noziedzinieki, kad pārrakstīja dziesmas no vienas kasetes uz otru?
Pirātisms nav zagšana. Pirātisma morālais, likumiskais, filozofiskais (es neatņemu, es ņemu, ko man dod ar labu gribu) un reālās dzīves ietekmējošais novērtējums (kas viss ir mūsu likumu pamats) neliek to ne tuvu zagšanai. Jā, bieži autors nesaņem to naudu, kuru viņš saņemtu, ja notiktu pirkums no viņa, nevis, ja tu paņemtu to filmu no kaimiņa un noskatītos to vienreiz un atdotu to kaimiņam atpakaļ, nevis pirktu kopiju pats sev, taču pats notikums nav ZAGŠANA.
Un es neaizstāvu autortiesību pārkāpumu – tas ir NOZIEGUMS, taču es parādu, kā LaMPA manipulē ar sabiedrības apziņu, lai iegūtu NAUDU, līdzīgi kā viņa to dara katrreiz, kad tu pērc sev datoru.
Kad augstākminētie trakeri tika aizslēgti – par to, ka to pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu autortiesību likumu (un es tikai varu cerēt, ka lai šādu apgalvojumu varētu veikt ir ticis veikts korekts kriminālizmeklējums) tika liegta iespēja cilvēkiem kontaktēties. Daudziem cilvēkiem (file.lv lietotāju skaits bijis 100’000) tur ir izveidotas digitālās identitātes, profili, līdzīgi kā draugiem.lv, notika sarakste, kontakti, diskusijas, viņi dalījās ar idejām un pārdzīvojumiem. Viņi labvēlīgi ieguldīja naudu, pērkot dažādus pakalpojumus. Tas viss notika ar piekrišanu, izlasot saita noteiktumus saistības. Tagad tā visa vairs nav.
Pats galvenais – visa šī informācija ir POLICIJAS ROKĀS! Uz kāda pamata?! Vai tika izsniegts orderis? Vai tu piekrīti, ka tavas telefona sarunas tiek noklausītas, tikai tādēļ, ka kāds izmanto telefonu, lai pārkāptu autortiesības? Kāds mūlāps izsniedza ordeni, lai policija varētu izmantot šo uzņēmuma klientu informāciju?!
Kā var valsts pārkāpt šo cilvēku pamattiesības, ko garantē satversme?
Cik tas ir atšķirīgi no jau augstāk aprakstītās LMT slēgšanas?
Kādēļ Latvijā netika aizliegti mobilie telefoni pēc „Jūrmalgeitas”? Tos taču var IZMANTOT nelikumīgos ceļos.
Manuprāt, vienīgā atšķirība ir tehnoloģijas izprašanas barjera. Cik daudzi cilvēki uzskata, ka vismaz viens no mūsu satversmes tiesnešiem kaut nedaudz saprot, kas ir trakeris? Cik daudzi no viņiem prot izmantot e-pastu? Cik daudziem no viņiem ir profils draugos, facebook, myspace?
Mūsu satversmes tiesneši un politiķi ir LaMPAs propagandas un malda upuri.
Pēc visa augstāk rakstītā es rosinu kādu, kurš ir spējīgs ar likuma vārdu, iespējams jurisprudences studentu, iesniegt sūdzību satversmes tiesā, kas izsvītros šo likumu, pamatojoties uz to, cik pret konstitucionāli tas tiek izmantots, kaut vai šajā gadījumā ar file.lv lietotāju datiem.
Es pats nekad nebiju lietojis file.lv, iespējams arī daudzi no jums. Taču ir jāuzdod jautājums – kas ir nākamais serviss, kurš var dod iespēju pārkāpt autortiesības? Varbūt skype? Varbūt draugiem?
28. f, 2008 - 1 at 16:46
patiikami lasiit sapraatiiga cilveeka domas
28. f, 2008 - 1 at 16:57
Tiešām labs raksts.
Nu man tas File.lv tāpat nekad nav paticis, bet žēl to lietotāju, kuri tagad ir ieslodzījumā. =[
28. f, 2008 - 1 at 17:00
tu drusku suudu runaa, bet tas taa.
28. f, 2008 - 1 at 17:03
labs raksts. pirms tam man par visu bija pajaat.
28. f, 2008 - 1 at 18:06
Man tev japiekrīt. Tiešām labs raksts.
28. f, 2008 - 1 at 18:11
Nevar gluži teikt, ka “latiņa” pavairošana nav nelikumīga. Tomēr par naudas viltošanu soda. Arī tad, ja to nelaiž apgrozībā. Esmu pret LaMPA tāpat, kā esmu pret RIAA (pasaules standarts LaMPA’i), taču daļa taisnības viņiem ir.
28. f, 2008 - 1 at 18:23
Protams, pirātisms ir nelegāls, jā. Nu tīri naudas viltošana šajā piemērā arī nav – tas ir kaut kas cits, taču – tā nu nekādā gadījumā nav zagšana. LaMPA mēģina sagrozīt informāciju, lobē antikonstitucionālus likumus un ievieš nepamatotus nodokļus uz Latvijas iedzīvotājiem, balstoties uz maldināšanu.
Bet ja vēl filozofē par pirātismu. Man piemēram šķiet smieklīgi iedomājoties kā Ladybird uz mani skatīsies, ja uzzinās, ka es neesmu samaksājis platforma music 49 santīmus par tiesībām klausīties viņas dziesmu un turēt uz sava cietā diska mp3 failu.
Vai reālais gangsta Young Jeezy ir dusmīgs, ka es neesmu samaksājis 99 centus itunes par viņa jauno singlu
28. f, 2008 - 1 at 18:31
omfg. Tu dzen sviestu.
P.S. Kopš kura laika policijai ir vajadzīgs kaut kāds ordenis? Biju dzirdējis par orderi…
28. f, 2008 - 1 at 18:47
lieta tāda – failu apmaiņa nav nelegāla. apmainies ar savām bildēm, saviem sacerējumiem un saviem pikantajiem mājas-video. tas ir legāli un jebkurš, kas to apstrīd ir muļķis. bet, ja notiek apmaiņa ar mūziku, filmām, kuru autortiesības un izplatīšanas tiesības nepieder tev, tad, jā – tās ir noziegums. persona, kura šārē pārkāpj autortiesības, kuras uzliek noteiktus ierobežojumus. jā, tas ir apejams ar likuma robiem, bet jebkurā gadījumā idejiski – tas ir noziegums. kāds noziegums – tas ir diskutējami. tiek radīti diezgan lieli zaudējumi, tiek pārkāptas autortiesības. zagšana? krāpniecība?
var jau būt, ka vadoties pēc robina huda ideoloģijas – tas neskaitās noziegums, jo zogam no bagātajiem un dodam nabagajiem – bet mēs nedzīvojam viduslaikos, likumi teorētiski visiem vieni, grozi kā gribi – tas ir noziegums. tās tā, lai nebūtu tukša muldēšana vienos vārtos.
ar to es negribēju mudināt tagad visus skriet uz veikalu un legalizēt visus savus krājumus, tikai pastāstīt savu neatkarīgo viedokli.
28. f, 2008 - 1 at 19:01
viss būtu ok, ja nedarbotos nevainības prezumcija, kas paredz, ka policijai ir JĀPIERĀDA, ka kautkas nelegāls ir tavā šārē, vai tavās mājās vai tavā mašīnā
Taču, lai to darītu – iejauktos tavā privātajā dzīvē un pārkāptu tavas tiesības uz to – policijai ir vajadzīgs vai nu iemesls vai arī prokurora/tiesneša orderis, kas arī – bez iemesla (detektīvam ir jāparāda kaut kāds iemesls) netiek dots.
Jā, polcija drīkst izmantot file.lv datu bāzi, lai uzzinātu informāciju par kādu vienu lietotāju, taču šādai darbībai ir jābūt apstiprinātai no prokurora puses.
Detektīvam ir jākrāj pierādījumi pret šo personu, neiejaucoties viņa dzīvē un balstoties uz šiem pierādījumiem, prokuros var izrakstīt orderi file.lv izdod informāciju par šo lietotāju krimināllietas pierādījumiem.
Tas, ka policija izmanto uzņēmuma datu bāzi, lai veidotu pierādījumus pret lietotājiem ir rīcība pret nevainības prezumciju.
Varu pat derēt, ka nevienu netiesās un viņi tikai blefo, jo tiesā šādi iegūti pierādījumi nedarbojas.
Tāpēc mans raksts ir par to, ka lobijs ir sagrozijis faktus un bojā mums dzīvi.
28. f, 2008 - 1 at 19:06
tev taisnība. vienkārši izlasot rakstu radās pēcgarša, ka muzikas, filmu u.c. lietu šārēšana ir likumīga un nevainīga nodarbe.
28. f, 2008 - 1 at 19:12
Apskaties tribīnē komentārus un vēlreiz pārdomā, cik pareizs piemērs Tev ir izdevies ar “latiņu”
Zābaks …
28. f, 2008 - 1 at 19:44
Nu vecīt – jebkura persona, ar juridisku izglītību i necenstos ar šādām aplamībām doties uz Satversmes Tiesu! .. Suņa mēslus tu te esi sarakstījis!
28. f, 2008 - 1 at 19:55
Bet godīgi sakot (nēesmu jurists lai gan ir sanācis vienreiz tiesā pabūt kā prasītāja pārstāvim) man šķiet, ka daļa taisnības šajā rakstā ir… Ja man ir legāls ieraksts un es vēlos padalīties ar draugu, tad kādēļ par to, lai atbild interneta provaideris.
Ja es pa faksu nosūtu grāmatas kopiju, as bija aizsargāta ar autortiesībām, tas nozīmē ka faksa izgudrotājam ir jādodas uz cietumu?
Ja es pa telefonu nodeklamēju mīļotajai sievietei ar autortiesībām aizsargātu dzejoli, tad LMT iet uz tiesu? Un kapēc gan man kā telefona lietotājam un pirātiskā materiāla izplatītājam (jo es jau to dzejoli deklamēju) būtu jāatbild likuma priekšā? Varbūt man tagad ņemt un aizmirst visu ko skolā esmu mācījies, jo lūk citējot kādu ar autortiesībām aizsargātu frāzi šeit pat komentāros es varu novest pie tā, ka šī bloga autors dodas rakstīt paskaidrojumu, par to, ka ir radījis vietni, kur ir iespējams pārkāpt autortiesībaS?
28. f, 2008 - 1 at 20:05
… un vispār: Tev ir atļauja citēt Latvijas Valsts īpašumu = Satversmi?
28. f, 2008 - 1 at 20:35
Maz cilvēku rūp šādas lietas un arī izpratne par autortiesībām ir nepilnīga.
AUTORtiesības prāta vētras dziemām pieder mūziķiem. Taču IERAKSTS pieder ieraksta kompānijai, kura vai nu pati ir izdevējs vai arī ļauj izdot to kādam citam.
Tieši šis ieraksts (dati vai nu uz cd, vai kasetes vai mp3 faila) ir tas, kas pieder uzņēmumiem, kuri ir LaMPĀ.
Ļoti, ļoti, ļoti mazu naudu, ko tu maksā par disku saņem AUTORS, tas ir bijis tā pat pirms interneta.
LaMPA mīl bļaut par AUTORtiesībām un ZAGŠANU, taču es mēģinu paskaidrot, kā šāda terminoloģija ir neprecīza un maldinoša.
Vai tiešām 50 cent grib tevi sašaut, jo tu neesi samaksājis 10ls par disku veikalam, kurš pusi naudas atdod izplatītājam, kurš vēl pusi disku ražotājam, kurš lielāko daļu naudas atdod ierakstu kompānijai un kura 50 centam iedod no tā kas ir palicis kādus 15% par visām dziesmām? Tiešām, tev jājūtas kā zaglim, ka viss, ko tu gribi ir paklausīties pāris viņa dziesmas un tu neesi iztērējis 10ls par šo prieku? Varbūt viņam ir jāmaksā tev, ka tevi vispār uztrauc viņa mūzika!
29. f, 2008 - 1 at 02:57
Tas tiesa! Šis vienkāršais cilvēces instinkts, kas liek dalīties vienam ar otru, apdraud vienīgi to kroplo biznesu!
Ak vai, šis nolādētais elles dēmonu lāsts pirātisms ir sūtīts iznīcināt mākslu! Apzagtiem, bada un sala mocītiem Lampiešiem jāiet būs rakt grāvji apkārt trakeru īpašnieku pilīm!
29. f, 2008 - 1 at 06:26
Tad jau vajadzētu aizliegt arī Skype.
29. f, 2008 - 1 at 08:03
nepareizs raksts.
failu nelegāla kopēšana ir zagšana.
nevajag domāt primitīvi kā tas piemērs ar latu. digitālajā laikmetā jādomā savādāk. kopijas veikšana informācijai par kuru tev būtu jāmaksā ir zagšana.
izskaidrošu vienkārši – piemēram, ir uzņemta filma ar budžetu 50 miljoni $. un tu to vari iegūt savā ipašumā DVD veidā tikai par 30 $. lēti salīdzinot ar to cik tā izmaksā ražotājam. un tik lēti tikai tāpēc, ka ir miljoniem kopiju tādu DVD, kurus ražotājs cer pārdot lai atdabūtu savu ieguldīto naudu nu un protams gūtu peļņu. bet nelegāla kopēšana tam būtiski traucē. un ko tad ražotājs var darīt lai atdabūtu savu naudu? pacelt viena DVD cenu (bet tad atkal vēl kritīsies pārdošanas apjomi) vai arī cīnīties pret digitālo pirātismu un likt saprast ka tā IR problēma.
protams te var plaši runāt par detaļām – studiju mantkārību, cenām, metodēm utt, bet vienlga mūzikas, filmu uc kontenta ražošana ir bizness tāpat kā piemēram
automašīnu ažošana, starpība ir tikai ka neviens nevar digitāli nokopēt automašīnu.
takā zēni, kad nākamreiz vilksiet nelegālu filmu vai mūziku, vai programmu, nevajag sevi mānīt ka nezogat.
29. f, 2008 - 1 at 09:19
Ko tu tur muldi! To filmu ar budžetu 50 miljoni $ Noskatoties mājās uz datora vai DVD cilvēki tāpat iet uz kino, jo tik milzīga televizora nav nevienam, un nopelna viņi jau pašā Amerikā 100 miljoni $, nekaitot pārējo pasauli! Kopā tur nez sazin cik simtiem miljoni peļņa sanāk! Un tie 30$ par filmu ir starpnieku ķēdes uzcenojums! Bet, ja tā filma ir mazbudžeta mēsls, tad gan cerība atpelnīt ir tikai no disku pārdošanas! Ja nemāki taisīt mākslu, netaisi, bet ej fabrikā pelni, nevis ar varu, viltu un cilvēku upuriem gūsti peļņu, lai izlaistu apritē nākamo mēslu!
batorijs says:
nevajag domāt primitīvi kā tas piemērs ar latu. digitālajā laikmetā jādomā savādāk. kopijas veikšana informācijai par kuru tev būtu jāmaksā ir zagšana.
Informācija par kuru man būtu jāmaksā ir jau sen apmaksāta nodokļos!
Un vēl, tādā gadījumā tu esi brīvības zaglis, un izspiedējs, aizsegam izmantojot autora vārdu ar nolūku uzdzīvoties uz sabiedrības rēķina!
29. f, 2008 - 1 at 09:55
“taisīt mākslu” ir tiesības ikvienam, kas tu lūdzu būtu lai to aizliegtu?
cita lieta vai kāds vēlas pirkt to ko cits uztaisa, vai tā būtu filma, mūzika vai programma.
neviens ar varu tevi nespiež neko pirkt. ja tevi interesē filma – ej noskaties kino, un tad ja patīk – pēc DVD vai Bluray utt. kur te krāpšana?
domāšanu vajag mainīt, nevis aiz katra teikuma izsaukuma zīmes liekot un rakstot totālas glupības jātēlo gudrītis
29. f, 2008 - 1 at 11:01
Es tiko no vāterlandes atbraucu, man tur bija šoks, kad ieraudzīju, ka 10 DVD disku ‘bulka’ maksā… 1,75 eiro!
29. f, 2008 - 1 at 11:41
Uzskatu ka Čomam ir pilnīga taisnība, ka jāsoda ir cilvēkus kuri izplata ar autortiesībām aizsargāto materiālu nevis vietu/uzņēmumu kur pārkāpums tiek veikts. iedomājaties ja tirgū cilvēks tirgo nelegālu produkciju, viņu pieķer policija, tad kas ir jāsoda nevis cilvēku bet VIETU kur viņš tirgoja? ko policija apcetinās ZEMI zem šīs personas???
29. f, 2008 - 1 at 12:36
ko policija apcetinās ZEMI zem šīs personas???
^^^
te arī skaidrojums ir elementārs – admins tak ļoti labi zin ar kādu materiālu apmainās lietotāji viņam piederošajā saitā. visi tie disclaimeri utt tas ir pupu mizas. bittorrent trakera datubāzē glabājas dati par tiem uz kuru datoriem ir nelegāls materiāls. un ar to pietiek lai izmeklēšanas vajadzībām apcietinātu visu to padarīšanu.
iedomājies ja tev būtu blociņš kurā zagļi regulāri nāktu un ierakstītu ko un cik citur nozaguši, domāju ka policijai interesētu tavs blociņš kaut arī pie tevis mājās nekā zagta nav
29. f, 2008 - 1 at 13:05
@ batorijs
2- tu kļūdies divās lietās
1) sakarā ar to, ko admini ZINA. šis, protams, ir ļoti sarežģīts punkts no filozofiska skatu punkta, taču mūsu legālajā sistēmā darbojas nevainības prezumcija – tu esi nevainīgs, līdz pierādīts pretēji.
esi gan jau redzējis daudzas holivudas filmas, kur detektīvs un pat proukurors, zina kurš ir mafiozo un kurš ir jāapcietina, bet viņi nevar, jo trūkst PIERĀDĪJUMU, taču viņi ZINA, tāpat, kā mēs visi ZINAM, ka admini ir vainīgi.
tad filmās parasti policists “iesmērē” kaut kādus pierādījumus un mafiozo sanāk apcietināt, kaut gan pats policists paliek par noziedzinieku.
viss mans raksts parāda kā file.lv lietā un citās nākotnes lietās, ja šis likuma punkts paliek spēkā, lietas notiek līdzīgi. šāda darbība pati par sevi ir nelikumīga.
filozofiski tu vari būt vienā vai otrā pusē – bet juridiski – nē
2) par pirātisms=zagšana
es piekristu, ka pirātisms ir zagšana, tad, ja tu piekristu, ka braukšana ar auto ir slepkavība
braucot ar auto, tu patērē benzīnu – benzīns ir ierobežots resurss, kura cena aug jo vairāk to patērē
pie aukstākām cenām vairāk un vairāk cilvēku to vairs nevar atļauties. 1/6 no cilvēkiem (miljards – galvenokārt Āfrikā un Āzijā) ir zem nabadzības robežas – t.i. viņi iet gulēt izbadējušies
katru gadu miljoniem mirst dēļ tā, ka nevar atļauties benzīnu, lai darbinātu tehniku ar ko apstrādāt arāmzemi un tādēļ miljoniem mirst no bada
braukt ar mašīnu ir slepkavība?
šī notikumu ķēde, starp citu, ir ĪSTENĪBA, tas nav mans izdomājums
taču es tev mēģinu parādīt, ka 3. darbības sekas – nav nozieguma nosaukums.
pat tad, kad tu izvēlies vienu pārtikas preci, nevis otru – tu “zodz” no otras firmas, jo viņi zaudē naudu utt.
jā, 3. sekas mēdz būt visādas, taču aizdomāties par tām visos dzīves gadījumos būtu absurds
jā, pirātisms ir likumpārkāpums, taču uzskatīt to par to pašu kas zagšanu ir kļūt par LaMPAs propogandas upuri.
mēģini tik vaļā no šīs smadzeņu skalošanas
29. f, 2008 - 1 at 13:14
Man nav punkta uz klaviatūras, digitālie pirāti nozaga! Kas vainas tām izsaukuma zīmēm? Nu nevajag man tos diskus! Novilkšu trekerī to filmu, ja patiks iešu uz kino, ja nē lai iet dirst, jo man pie pakaļas tā filma un viss viņu tas padarītais darbs! Mana brīva izvēle un piedrāzt arī man tos starpniekus, kas iespiež diskus!!!
29. f, 2008 - 1 at 13:52
@ Čoms
ko tu nez tā piesējies tam vārdam – zagšana. sauc tak to kā vēlies, kautvai ‘nelikumīga piesavināšanās’, tas ir tas pats. teikt ka digitālais pirātisms nav zagšana, bet tomēr ir nelikumīga, ir vienkārši matu skaldīšana šīnī gadījumā.
vai arī tu vari aprakstīt atšķirību? (piemērs par latu digitālajās lietās ir garām)
par ZINĀJA – blakus nevainīguma prezumcijai pastāv arī princips ka nezināšana neatbrīvo no atbildības. ja tev pieder trakeris, tad tu nodrošini lietotāju informāciju kur var atrast nelegālu mantu. respektīvi, lietotājs kurš grib nelegālu filmu, nāk pie trakera un prasa – iedod man IP adreses tiem, no kā var novilkt nelegālu filmu, un trakeris laipni tādu info sniedz.
diezko nevainīgi neizklausās.
par juridisko pusi un spēkā esošajiem likumiem es nestrīdos, neesmu specs. manuprāt gan likumi sakarā ar digitālajām lietām ir vēl zaļi.
par notikumu ķēdi – ja tā domā, tad nevajag nemaz braukt ar mašīnu, pietiek nopirkt jaunu TV vai tamlīdzīgi – cik mežu izcirsts, ūdeņu piesārņots ražošanas procesā utt utt.
30. f, 2008 - 1 at 06:54
Tad jau arii aviizi no musornjika nevar lasiit,neesmu pircis.
30. f, 2008 - 1 at 07:18
Nu ja, bet kurš izmetis veselu paku ar avīzēm vispār jāliek cietumā!
30. f, 2008 - 1 at 11:54
tiešām labs raksts!
30. f, 2008 - 1 at 12:29
Nu īstenībā viens pētījums ir parādījis, ka vidējais amerikānis katru gadu “iebrauc” vairākos miljonos dolāru teorētiskajos sodos par autortiesību pārkāpumiem -
katru reizi, kad nesamaksājis dzied happy birthday, ziemassvētku dziesmiņas, uzgriež mūziku tik skaļi, ka kāds cits viņu dzird, aizdod filmu kaimiņam utt, utt…
Uzvilkt Supermena kapuci un iet cīnīties viennozīmīgajā cīņā labais pret slikto bļaujot – PIRĀTISM IR ĻAUNUMS – PIRĀTISMS IR ZAGŠANA – ir pilnīga situācijas neizprašana.
30. f, 2008 - 1 at 17:21
Tā vēl arī ir vēlēšanās parādīt, ka arī esi baigi gudrs, jo nekas nav jādara kā tikai jābalstās uz likumu, jo kā gan likums var būt aplams, un muļķi ir visi tie, kas to apšauba!
31. f, 2008 - 1 at 20:40
Nu raksta autors vairākās vietās iebraucis konkrētās auzās. Piemēram iedomājoties, ka Satversmes tiesas tiesnešiem, politiķiem uc. ir stipri mazākas zināšanas par tehnoloģijām (tehnoloģijas izprašanas barjera) kā to sauc autors… Šiem ļaudīm toties ir izpratne par autortiesību likumu un Krimināllikumu.
PS – Satversmes tiesas tiesnesis Ķinis manuprāt par autoru tomēr ir zinošāks arī tehnoloģijās
6. f, 2008 - 1 at 21:11
no tiesību teorijas.
likumam ir jāsakrī ar morāles normām. ja pieņem, ka cilvēku prātos darbojas dogma ‘tev nebūš nokaut’, tad ir normāli, ja likumdevējs to iedzīvina likumā. tai pt laikā – sabiedrības apziņā valda preikšstats, ka failu kopēšana ir ok. tad kāpēc limā tiek noteitks citādi?
vēl jo vairāk, ja ņemat to, ko šī ziņojuma autors ir nolicis priekšplānā – ar likumu noteitku maksu par jebkuru datu nesēja ietilpību.
atceros, kad strādāju kādā ne pārāk lielā, bet aktīvā datorlietu integratorfirmā. pārdevām VIDam storages. – tb – pilns 19″ raks ar diskmasīvu. priekš dienesta infas. un fig – nācās maksāt arī par to, ka tur varētu glabāt ar autortiesībām aizsargātus objektus. tb – kaka-kaka, račs (sīkais piderastiska paskata bunģieris), milgrāve un citi ubļūži nosmēla krējumu pat no darījuma, kur tika iegādāta aparatūra tiem, kas viņiem palīdz gūt šo labumu.
8. f, 2008 - 1 at 10:42
Mani pārsteidz kā cilvēki, kas, supermena augstprātīgo “es zinu, kas ir pareizi” kapuci uzvilkuši, cīnās pret pirātismu redz to tikai datortehnoloģiju vidū.
Bērnībā man ļoti gribējās ēst hamburgeru McDonaldā (visas tiesības patur tirgus zīmes īpašnieks). Mani vecāki (kuri ir galvenie vaininieki manā nepareizajā audzināšanā, kas neliek man justies vainīgam daloties lietās), kā jau īsti pirāti – neveda mani uz McDonaldu (visas ties…), bet gan nelegāli nokopēja hamburgera recepti un gatavoja mājās paši…
Es tikai tagad saprotu cik amorāli viņi rīkojās zagdami no McDonalda.
Citreiz mēs ar draugiem spēlējām pirātiskās spēles – tā vietā, lai izmantotu riču raču oriģinālo un licencēto metamo kauliņu, mēs izmantojām no citurienes aizgūtu kauliņu… Es jūtos ļoti vainīgs par to, ka esmu zadzis no abu spēļu veidotājiem viņu licencēto materiālu…
20. f, 2009 - 0 at 09:41
Pat Satversmes tiesībām gan smieklīgi uzrakstīts. Tiesības nav absolūtas, kur nu vēl tik plaši traktētās kā Satversmē.
Turklāt Autortiesību likumā dažas atziņas pastāvējušas jau ilgi pirms tādas Latvijas.
Cits fakts gan – ja tiešām tā ir, ka arī nepērkot konkrētās dziesmas es tomēr maksāju dziesmu autoriem, tas kaut kur robežojas ar komercdarbīabs pārkāpumiem.
Otrs būtisks apstāklis, kas gan vairāk attiecināms tieši uz audiovizuālajiem darbiem kā filmām, mūziku – failu apmaiņas programmās piemēram es bieži novelku un ielūkojos, vai vērts iet skatīties filmu kino. Diemžēl piekritīsiet, ka mūsdienās 90% visu darbu ir galīgi mēsli un jūs nekad nepirktu mūzikas disku vai filmu, ja iepriekš zinātu cik tā neizdevusies.
Ja nebūtu pieejama nekāda failu apmaiņa, es piemēram arī nekad veikalā nepasniegtos pēc datorspēles vai kādas blokbasterfilmas dvd. Failu apmaiņa neļauj svārstīgajiem, izvēlīgajiem klientiem galīgi atrauties no autordarbu veidotāju ietekmes. Ja filma būs izcila, skaidrs, ka es to 10 minūtes pavērošu uz datora un vēlāk labprāt noskatīšos kinoteātrī.
3. f, 2009 - 0 at 06:40
Nu neiedziljinaashos kas ir un kas nav zagshana, vai piraatisms ir zagshana utt. Tachu uzlikt papildus maksu/nodokli uz datu neseeja vieniibu tikai taadeelj, ka tajaa iespeejams ierakstiit arii kautko, kas pieder kaadam citam (ierakstu kompaanijaam, maaksliniekiem utt.) ir nekorekti un nepareizi. Jo shaadaa gadiijumaa ljoti liela naudas summa “paliek paari” – ir aarkaartiigi daudz uznjeemumu, kuri datu neseejos kopee savu datu arhiivus, man pasham ir vairaaki CD ar fotograafijaam, muuzikji arii savaam vajadziibaam ieraksta savas dziesmas utml. Taatad par shiem datu neseejiem ir samaksaata nauda, kura nonaak pie autortiesiibu aizsargaataajiem, bet to nekur nevar nodot taalaak – nav adresaata, jo es pavisam noteikti zinu, ka man neviens nevienu santiimu nav iedevis par tiem foto CD
5. f, 2009 - 0 at 06:09
raksts ja ne labs, vismaz raisa paardomas par lietaam ko ikdienaa nebiju aizdomaajies
man radaas retorisks jautaajums
ja es internetaa nopeerku Ladybird dziesmu pa 49 sant, vai taa kljuust tikpat mans iipashums kaa mana privaatas ballites video vai fotograafija.
Ja nee, vai aizsuutot sho legaali pirkto dziesmu noklausiities savam draugam Jaanim, tad paarkaapums ir lielaaks nekaa iedodu noklausiities veikalaa pirktu disku.
Vai ballitee (automashiinaa) uzliekot veikalaa pirkto disku man apkaart jaapalaizh cepure samest naudu maaksliniekam, jo viesi(pasazhieri) nekaadaa zinjaa nav ieguldiijushi savu materiaalu artavu, lai vareetu klausiities dziesmu
5. f, 2009 - 0 at 13:20
nopērkot internetā dziesmu tev “pieder” dažas “tiesības” uz “šo kopiju”. piemēram, tev ir tiesības klausīties to savās mājās.
pārsūtot to savam draugam, tas tiešām ir lielāks noziegums, nekā aizdodod oriģinālo CD, jo tu, nevis aizdod failu, bet gan uztaisi pirātisko kopiju
ja tu izdzēs failu uz sava datora, uzreiz pēc aizsūtīšana, tad gan, to var saukt par aizdošanu, taču tas nemaina faktu, ka tas ir nelegāli
par ballīti es nezinu – tur jau skatotie kā to definē – vai tā ir publiskā atskaņošana vai, nē.
ja tev ir kaut viens legālais cd kaut kur, vari izlasīt uz viņa, ka publiskā atskaņošana nav atļauta
26. f, 2009 - 0 at 13:49
manupraat jautaajums par autortiesiibaam lielaa meeraa dod atbildi uz buutiibu kaapeec visas lietas tiek razhotas. un atbilde sheit ir gauzhaam vienkaarsha => lai guutu peljnju.
lai arii kaa man meegjina kaads (jebkura vieniiba, organizaacija, indiviids utt), teikt, ka vinjsh doto lietu, paraadiibu vai procesu radiijis savas cilveekmiilestiibas vai citu ceelu nodomu vadiits, mana nostaaja buus nee. juus visi sheit esat tikai pelnjas noluukos, guut labumu sev naudaa, graudaa vai baudaa. arii shis blogs, lai arii kaa choms postuleetu, ka veelas dot padomu, staastiit, paplashinaat redzesloku utt, sheit ir tikai lai guutu labumu sev.
pienjemot un akcepteejot shaadu nostaaju, es saprotu arii lampas rosiishanos.
28. f, 2009 - 0 at 22:16
Lampa un akka/ļāā ir izveidotas, lai glābtu mūziķu nerentablo biznesu. Viņi ar ētiskām metodēm un godīgu komercdarbību nevar panākt, ka viņu produktus cilvēki pērk, tāpēc piespiež maksāt. Ja tantei būtu riteņi un es būtu fīrers, aizliegtu tirgot mākslu, kas nav taustāmā formātā – tikai ziedojumi. Tajā pašā laikā man personīgi nav iebildumu (vienīgi tad, ja skaņa ir tik drausmīga kā The Chemical Brothers koncertā bija) maksāt 50 Ls par koncerta biļeti.
Vēl ir delīriska doma, ka par to, ka publiskās vietās tiek atskaņoti skandarbi, būtu jāmaksā nevis tam, kas dzird, bet autoram vai to pārstāvošai organizācijai. Par reklāmu. Ja neviens nebūtu dzirdējis kāda autora skaņdarbu, nepirktu taču ne sūda, jo elementāri nezinātu. Ja pilnīgi visas radiostacijas u.c. mēdiji pēkšņi atteiktos atskaņot dajebkādu mūziku, autori būtu priecīgi, ka vispār kāds klausās. Savukārt tie, kas uz to grib nopelnīt sev kādam lepnam bmw, varētu investēt, maksājot TV un radio naudu, par to, ka viņu produkts tiek kruķīts katru stundu. Tad jau varētu plauktā ielikt veikalā un tirgot. Kāda hera pēc ‘Ariel’ ražotāji maksā naudu TV, bet Sraču Gunča par savu produktu reklāmu nemaksā?
Bet, ja tā nopietni, tad es pašreiz kā vienīgo risinājumu redzu specializētu trakeri (vai pofig vietni, kur var novilkt), kur tiek izlikti mūziķu darbi brīvai novilkšanai. TPB princips, tikai ienākums no reklāmām pēc kaut kāda algoritma tiek sadalīts darbu autoriem. Procentiņš paliek vietnes uzturēšanai. Domāju, ka ar lietotāju skaitu problēmu nebūtu – attiecīgi par reklāmām varētu kāst normālu kāpostu. “Zagšanas” problēma pazustu vispār. Tādā veidā varētu izsisties arī svaigi talanti un tauta varētu klausīties, ko pati grib, nevis Sraču Gunčas nekvalitatīvo preci, kas tiek stumta zem deguna visās malās. Ok, moš kādu simbolisku abonēšanu caur sms vai tamlīdzīgu figņu vēl varētu ieimplementēt, bet tas jau ir details. Galvenais, lai cilvjiem ir stimuls kačāt tieši tur un lupīt/spaidīt reklāmas daudz un dikti.