Es nesekoju aktīvi ziņām. Visus svarīgākos jaunumus tik un tā vienmēr uzzini. Tas paglābj cilvēku no iztērētā laika klausoties 99% no ziņām, kuras ir pilnīgākā miskaste.

Taču šodien uzskrēju db.lv blogam, kas mēģināja nedaudz analizēt Parex pārņemšanu.

Kopš pašas pārņemšanas es visu laiku mocījos ar ideju, kuru es nepārtraukti uzdevu cilvēkiem, kas aktīvi seko līdzi ziņām (skatās VISAS ziņu pārraides katru dienu, lasa avīzes/ziņas internetā, skatās „Kas notiek Latvijā”, „Defakto”, „Degpunkts” un pārējo). Viņi man nevar atbildēt uz šo vienkāršo jautājumu:

Kādēļ Latvijas valdība bija vienīgais potenciālais Parex pircējs?!

Spiediet lasīt tālāk, kur ir vairāk par manas nesaprašanas pamatu, taču visvairāk es gaidu jūsu atbildes komentāros.

Tātad, mans jautājums ir, vai tiešām citām bankām pret Parexu esošās saistības šķita mazāk vērtīgi par 2ls? Nē, es saprotu, ka pārņemšanas procesa izmaksas ir daudz augstākas. Cik es dzirdēju kopējā noguldījumu vērtība Parexā bija 660 miljoni, tas ir apmēram 70 miljoni latu rezervju kapitālā un, gan jau vairāk nekā miljardu latu aktīvu vērtībā. Jautājums – bet vai tiešām nevienai bankai tās noguldījumu bagātība nebija vajadzīga? Vai Parexa izdotie kredīti ir tik baismīgi, ka tikai valsts, baidoties no efektiem, ko izraisītu Parex bankrots, spētu uzņemties visus šo depozītu bagātību? Vai arī es nenovērtēju Parexa lielumu? Vai arī Parex vadītāji nemaz neapsvēra šo variantu?

Es neesmu dzirdējis nevienu apspriežam šo tēmu un, man nesaprotamu iemeslu dēļ, vienmēr visi vienkārši automātiski pieņem to, ka, vai nu Parexa saistības sedz Valsts Kase un aktīvus pārņem Hipotēku banku, vai arī tiek uzsākts likvidācijas process.

Paskaidrojiet man, lūdzu, vai parādiet kādu prātīgu diskusiju par šo tēmu.

Ps.

Man nav arī īsti skaidrs tiešs iemesls bankas situācijai. Vai problēma bija tajā, ka aktīvas naudas izņemšanas dēļ (kura sākās dēļ tā, ka pasliktinājās Parex finanses, jo tas nodarbojās ar investēšanu un pakāsa uz tiem vērtspapīriem, kas aizgāja pa burbuli finanšu krīzes dēļ) izsīka bankas rezerves un bankrotu būtu jāuzsāk pēc Latvijas bankas aicinājuma. Vai arī naudas izņemšanai šeit nebija īpašas nozīmes un problēma bija tīri finansiāla – bankas aktīvi vienkārši strauji saruka (dēļ augstākminētās finanšu krīzes) un banka būtībā tik tikko nepalika maksātnespējīga? Vai arī es esmu pilnībā pārpratis situāciju?

plīz help

Presē un sabiedrībā, manuprāt, notiek daudz sarunu par lata devalvācijas tēmu, kuri ir bezjēdzīgi un nepamatoti. Ja vēlies izprast šo tēmu tā nopietni, pamatojoties uz likumiem, satversmi, reāliem skaitļiem un ekonomikas teoriju, nevis uz viena vai otra žurnālista vai tantes sensacionālistiskiem minējumiem – lasi tālak. Raksts ir īsāks nekā izskatās, jo tajā ir daudz atkāpju. Un galvenais – nekādas diršanas.

Ir tikai viena iestāde, kas var lemt par un veikt lata devalvāciju. Tā Latvijas Banka. Es tikko tevi atbrīvoju no lielākās daļas informācijas avotiem, jo tu saprati, ka tie nezina par ko tie runā. Valdībai, valstij un parlamentam, šeit nav nekādas teikšanas.

Latvijas Banka ir autonoma valsts iestāde. (Likums par „Latvijas Banku” 1.pants) un tās galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī. (3. Pants)

Autonomitāte šeit paredz to, ka tās darbību neietekmējam ne mēs (tauta) caur reprezentatīvo valdību (Saeimu), ne valdība, jo banka neietilpst ministru kabinetā, kā arī to neietekmē valsts, jo tā neatbild ne prezidentam, ne tā kancelejai. Centrālās bankas darbību var ietekmēt iesniedzot ikvienā no satversmē paredzētā ceļiem likumu grozījumu, kas grozīs likumu par „Par Latvijas Banku” vai arī grozīs pašu satversmi.

Centrālās bankas prezidents ir Ilmārs Rimšēvičs. Latvijas Bankas prezidents vada bankas padomi un atbild par tās darba sekmīgu organizāciju. (28.pants, 1. Punkts)

Kad Rimšēvičs saka, ka devalvācija nenotiks, kamēr Bankai ir pietiekami līdzekļi, lai to novērstu – viņš to saka, jo ir atbildīgs likuma priekšā. Tieša Bankas darbība vai nedarbība, kas izraisīs cenu nestabilitāti (un devalvācija ir acīmredzams nestabilitātes izraisītājs) nostādīs iestādes, kura, pēc likuma (3. pants), ir atbildīga par cenu stabilitāti, vadītāju kriminālās izmeklēšanas priekšā par likuma pārkāpšanu.

Tātad, ja mēs pieņemam, ka Rimšēvičs negrib stāties likuma priekšā kā likuma pārkāpējs tādos punktos kā likuma par „Latvijas Banku” 3. panta pārkāpšanu, sabiedrības maldināšanu, pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu, un citiem punktiem, devalvācija nenotiks.

Bet kāpēc tad vispār ir sarunas par devalvāciju? Varbūt tā tomēr var notikt? Kādi būtu Rimšēviča iespējamie pamatojumi veikt devalvāciju likumīgā veidā? Par to tomēr arī ir jārunā.

Sākumā paskaidrošu kas īsti notiek ar latu.

Lats ir fiksētā kursā ar Eiro. Latvijas Banka ir noteikusi, ka par vienu eiro var iegādāties 0,702804 latus, plus mīnus 1%. (Skat. informāciju par eiro ieviešanu un EMS). Ko nozīmē šie mistiskie skaitļi realitātē? Realitātē Banka pērk un pārdod attiecīgu latu daudzumu brīvajā valūtas tirgū, lai saglabātu šo kursu. Valūtas cena ir atkarīga no piedāvājuma un pieprasījuma. Ja cilvēkiem ir vajadzīgi lati, tad to cena aug, ja, nē, tad krīt. Par to sīkāk var izlasīt manā citā rakstā. Galvenais ir saprast, ka, lai saglabātu lata vērtību pret eiro, Banka latus nevis pārdot, bet pērk.

Kā Banka var „pirkt” latus? Banka tos pērk, pretim dodot eiro. Tam bankai ir rezerves. Rezerves ir ierobežotas. Šobrīd Bankas rezerves ārzemju valūtās sastāda 3 285 miljonus eiro.

Vai tas ir daudz? Nezinu. Vai tas ir pietiekami lai nopirktu VISUS latus, kas ir apgrozījumā? Kā es zinu, cik latu ir apgrozījumā? Elementāri, Vatson. Bankai šāda statistika ir jāpiegādā likuma priekšā, jo galu galā tas ir mūsu (tautas) kantoris, kas atbild mūsu pārstāvjiem (Saeimai) (43. Pants likumā par „Latvijas Banku”) un mums ir pilnas tiesības zināt šīs lietas. Atrast to var šeit. Tātad – uz šo oktobri (pēdējā statistika) apgrozījumā ir 912,4 miljoni latu. Vēl papildus 2 649,8 miljonus latu atrodas dažādos citos līdzekļos, ko var viegli pārvērst par naudu, piemēram, jūsu noguldījumi kontos, kurus jūs izmantojat, lai norēķinātos ar karti, oficiāli tie ir privātpersonu noguldījumi kredītiestādēs. Ekonomisti to sauc par M1. Tātad kopā, pēc oficiālās statistikas apgrozījumā ir 3’562 miljoni latu. Kas, pēc, pat iedomāsimies, 0,69 latu par eiro kursa ir apmēram 5’150 eiro.

Bet tas ir par 1588 miljoniem latu vairāk nekā Bankas rezerves.

Pag! Bet kā tad visas runas par to, ka devalvācija nevar notikt!? Rimšēvičs pat ir publiski minējis, ka mēs varam nopirkt visus latus apgrozījumā. Redziet, tas bija vēl tikai pirms mēneša. Panika par lata nedrošību liek tērēt mežonīgas summas. Cik mežonīgas? Piemēram, 267 miljonus latu nedēļā. Tādos tempos spēja uzpirkt visus latus apgrozījumā tiek zaudēta 6 nedēļās, lai ko tas arī nenozīmētu.

Tādēļ, šobrīd Latvijas Banka nevar vairs Teorētiski, iegādāties visus (visus, visus, visus!!!) latus apgrozījumā. Taču tas ir tīri teorētisks garants, protams, nekad arī neveidotos tāda situācija. Bet cik ilgam laikam, ja situācija pilnīgi nemainās, bankai pietiek rezervju? Vienkārši izdalot 3285 ar 267 ir 12 nedēļas. Tātad, apmēram 3 mēneši.

Starp citu, jāpiemin, ka mans pieņēmums par nepārtrauktiem 267 miljonu latu tēriņiem mēnesī ir absurds un tiek piedāvāts tikai joka pēc, bet tomēr – Devalvācija pēc trim mēnešiem?! Varbūt tomēr pamatojums panikai ir?

Tieši šeit arī kļūst svarīgas visas ziņas par aizdevumiem. Vietējās ziņās diemžēl nebūt nevar saprast, kam tie miljardi iet. Mēs vienmēr varam lasīt – „Latvijai” tiks aizdots tik un tik daudz latu. Bet vai Valsts kasei ir tiešam nepieciešami visi šie miljardi? Uz 2008. gada sākumu Latvija ārējais parāds bija 635 miljonu latu. 65% no parāda veido eiroobligācijas. Vai tiešām valsts kasei ir nepieciešams tik lieli papildus līdzekļi, lai finansētu budžeta deficītu, kurš recesijā pieaugs dēļ mazākiem ieņēmumiem no nodokļiem?

Piemēram, 500 miljonu aizdevums no Zviedrijas un Dānijas nav pieejams Valsts kasei, bet gan Latvijas Bankai. Taču tepat Dienā var lasīt par to kā Slakters šo aizdevumu sauc par „aizdevumu Latvijai” un pielīdzina to pārējiem aizdevumiem. Ārzemju presē ir skaidri paskaidrots kam šis aizdevums tiek – Latvijas Bankai. Šāda neskaidrība terminos, kur aizdevums „Latvijai” netiek izskaidrots vai tiek runāts par aizdevumu Valsts kasei, vai Latvijas Bankai, protams, galvenokārt rodas dēļ cilvēku neziņas. Tiem pašiem žurnālistiem, bieži vien nav nojausmas par to kā darbojas valsts finanses. Uz Ziemas saulgriežiem es sev gribu dāvanu – uzzināt cik daudz latviešu ir lasījuši satversmi. Jūtu ka šis skaitlis būs zem 1 procenta. Tas tā, starp citu.

Par pēdējo aizdevumu 7500 miljonu eiro vērtībā – tā ir kopējā pieejamā summa. Latvijas budžeta izdevumi 2009. gadam tiek plānoti tieši 7 miljardu latu apjomā. Tas ir, ar šo aizdevumu latvieši var droši nākamgad nemaksāt ne santīma nodokļos, par pakalpojumiem valsts uzņēmumos, uzņēmumu nodokļus, PVN, nodevas utml. un tik un tā Latvija būs spējīga finansēt savu darbību no šī aizdevuma vien. Bet tā taču nebūs, vai ne? Cik liels ir plānotais budžeta deficīts? 330 miljoni latu! Kam tad ir vajadzīgi pārējie 7 miljardi pieejamās naudas? (Starp citu, Latvijai netiek AIZDOTI 7 miljardi, bet gan kļūst pieejami aizņemšanai – ievērojiet atšķirību?)

Vienkārša atbilde – nomierināšanai. Šāds milzīgais garants, valsts budžeta lielumā ir spēcīgs un noteikts starptautisks signāls, par citu valstu stingru nostāju atbalstīt Latvijas ekonomiku un latu ceļā pievienoties eirozonai.

Tātad, kādi ir secinājumi?

Izvērtējot situāciju, jāsecina, ka devalvācijai nav nekāda pamata. Jā, tā var notikt, ja tuvāko pāris mēnešu laikā neracionālā vēlme atbrīvoties no latiem nepazudīs, vajadzēs atkārtoti novērtēt situāciju, taču, manuprāt esmu atspoguļojis gana pamatojumu, kādēļ tai nevajadzētu būt lietai, par kuru vajadzētu uztraukties šobrīd. Katru gadu uz Latvijas ceļiem mirst 100 jauniešu līdz 24 gadu vecumam. Vai tu par to domā tikpat daudz cik par devalvāciju?

Ir grūti uzrakstīt derīgu sūdzību satversmes tiesai, ja tev nav juridiskas izglītības.

Īpaši, ja pati satversmes tiesa atzīst, ka „Ļoti svarīga sūdzības daļa ir tās juridiskais pamatojums”.

Bet vai tiešām pati tiesa neredz kā tikai viena likuma, vienas nodaļas, viena panta, viena apakšpunkta teksts, šī viena rindiņa ierobežo šos, mūsu satversmes garantētos punktus?

94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Šis likums ir uzbrukums mūsu brīvībai. Es runāju par Autortiesību likuma 69. panta 7. punktu –

Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.

Teorētiski, un es saprotu, ka realitātē šāda absurda situācija netiks pieļauta, šis likums ļauj autortiesību turētājam būt tiesīgam iesūdzēt tiesā, piemēram, LMT, tādēļ, ka šis uzņēmums ļauj cilvēkiem sazināties un tādējādi izplatīt autortiesību aizsargātos materiālus.

Bet, diemžēl tas jau ir noticis!

Vairāku cilvēku dzīves, tieši tādas pašas kā jūsu, izmainījās. Iedomājaties rīt – saņemt pavēsti uz tiesu.

Tas jau ir noticis vismaz divas reizes! Pagājušogad, kad tika slēgti vairāki DC++ hubi un vairāki trakeri, kā arī, vakar ar file.lv, notikums, kas jau ir izpelnījies starptautisku publicitāti.

Torentu trakeris ir digitālo pakalpojumu sniedzējs, kas ļauj cilvēkiem kontaktēties, apmainīties ar idejām, digitāliem failiem, pārdzīvojumiem un sazināties. Digitālo failu apmaiņas procesā bieži (iespējams pat visbiežāk, taču pētījumi Latvijā nav veikti, lai to varētu apgalvot noteikti) vismaz viens no apmaiņas pusēm iegūst failu, kuru aizsargā autortiesības.

Latvijas Skaņu Ierakstu Producentu, Izdevēju un Izplatītāju Apvienība, jeb LaMPA ir organizācija un lobijs, kurus veido Latvijas mūzikas ierakstu un izdevēju uzņēmumi.

Es pateikšu skaidrāk – tie nav mūziķi – tā nav Prāta Vērtra, Linda Leen, Dons vai Mednis – Tas ir MicRec, Platforma un citi – jeb – PLASTMASA RIPUĻU DRUKĀTĀJI.

Viens no pirmajiem to gājieniem bija ieviest nodokli uz datu nesējiem.

Jā, ja kādam tas ir pārsteigums, mēs Latvijā maksājam mūzikas ierakstu kompānijām, kad mēs pērkam, piemēram, atmiņas čipu fotoaparātam, vai vienkārši portatīvo datoru. Protams, arī cd matricas, dvd matricas un cietie diski – visi tiek aplikti ar nodokli, kuru valsts atdod mūzikas ierakstu kompānijām. Jautri, vai ne?

Vēlreiz – nauda aiziet Latvijas mūzikas disku ražotājiem un dziesmu ierakstītājiem, pat ja tu nekad neklausies Latviešu mūziku un pat, ja tava iekārta nav paredzēta mūzikas atskaņošanai (piemēram, fotoaparāta atmiņa).

Vēl viena dīvaina lieta, ko LaMPA dara ir tas, ka tā publiski novienādo failu apmaiņu ar zagšanu. Domāju visi atceras Stendzinieka reklāmas, kur tiek sists ar lineālu pa rokām. Taču pat bērns saprot, kas ir zagšana.

Piemērs. Man bija latiņš. Man nozaga latu – tagad man nav lata un zaglim ir lats. Failu apmaiņā, jeb tā sauktais pirātisms kaut kas cits. Man bija latiņš. Es to nošāroju (izliku to failu apmaiņai), pirāts novilka no manis latiņu un tagad mums abiem ir lats.

Pirms interneta un failu apmaiņas servisiem, cik daudzi no jums jutās kā noziedzinieki, kad pārrakstīja dziesmas no vienas kasetes uz otru?

Pirātisms nav zagšana. Pirātisma morālais, likumiskais, filozofiskais (es neatņemu, es ņemu, ko man dod ar labu gribu) un reālās dzīves ietekmējošais novērtējums (kas viss ir mūsu likumu pamats) neliek to ne tuvu zagšanai. Jā, bieži autors nesaņem to naudu, kuru viņš saņemtu, ja notiktu pirkums no viņa, nevis, ja tu paņemtu to filmu no kaimiņa un noskatītos to vienreiz un atdotu to kaimiņam atpakaļ, nevis pirktu kopiju pats sev, taču pats notikums nav ZAGŠANA.

Un es neaizstāvu autortiesību pārkāpumu – tas ir NOZIEGUMS, taču es parādu, kā LaMPA manipulē ar sabiedrības apziņu, lai iegūtu NAUDU, līdzīgi kā viņa to dara katrreiz, kad tu pērc sev datoru.

Kad augstākminētie trakeri tika aizslēgti – par to, ka to pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu autortiesību likumu (un es tikai varu cerēt, ka lai šādu apgalvojumu varētu veikt ir ticis veikts korekts kriminālizmeklējums) tika liegta iespēja cilvēkiem kontaktēties. Daudziem cilvēkiem (file.lv lietotāju skaits bijis 100’000) tur ir izveidotas digitālās identitātes, profili, līdzīgi kā draugiem.lv, notika sarakste, kontakti, diskusijas, viņi dalījās ar idejām un pārdzīvojumiem. Viņi labvēlīgi ieguldīja naudu, pērkot dažādus pakalpojumus. Tas viss notika ar piekrišanu, izlasot saita noteiktumus saistības. Tagad tā visa vairs nav.

Pats galvenais – visa šī informācija ir POLICIJAS ROKĀS! Uz kāda pamata?! Vai tika izsniegts orderis? Vai tu piekrīti, ka tavas telefona sarunas tiek noklausītas, tikai tādēļ, ka kāds izmanto telefonu, lai pārkāptu autortiesības? Kāds mūlāps izsniedza ordeni, lai policija varētu izmantot šo uzņēmuma klientu informāciju?!

Kā var valsts pārkāpt šo cilvēku pamattiesības, ko garantē satversme?

Cik tas ir atšķirīgi no jau augstāk aprakstītās LMT slēgšanas?

Kādēļ Latvijā netika aizliegti mobilie telefoni pēc „Jūrmalgeitas”? Tos taču var IZMANTOT nelikumīgos ceļos.

Manuprāt, vienīgā atšķirība ir tehnoloģijas izprašanas barjera. Cik daudzi cilvēki uzskata, ka vismaz viens no mūsu satversmes tiesnešiem kaut nedaudz saprot, kas ir trakeris? Cik daudzi no viņiem prot izmantot e-pastu? Cik daudziem no viņiem ir profils draugos, facebook, myspace?

Mūsu satversmes tiesneši un politiķi ir LaMPAs propagandas un malda upuri.

Pēc visa augstāk rakstītā es rosinu kādu, kurš ir spējīgs ar likuma vārdu, iespējams jurisprudences studentu, iesniegt sūdzību satversmes tiesā, kas izsvītros šo likumu, pamatojoties uz to, cik pret konstitucionāli tas tiek izmantots, kaut vai šajā gadījumā ar file.lv lietotāju datiem.

Es pats nekad nebiju lietojis file.lv, iespējams arī daudzi no jums. Taču ir jāuzdod jautājums – kas ir nākamais serviss, kurš var dod iespēju pārkāpt autortiesības? Varbūt skype? Varbūt draugiem?

Laikraksts “Dienas Bizness” nesen “pietuvojās tautai” ar kādu akciju, par kuru uzzināju, lasot rakstu Kaupēna blogā.

Bet vai tad “Dienas Biznesam” nevajadzēja būt tam saprātīgajam laikrakstam, kuru vairāk uztrauca realitāte, prakse, rezultāti un pozitīvi novērojamas sakarības, nevis politiķu nereālistiskie un nepamatotie saukļi, kurus neviens tāpat neņem nopietni?

Ja interesē manas pārdomas un argumenti par un pret DB akciju - lasi tālāk!

Tātad, vēlreiz – lai zinātu par ko ir runa – iepazīsties ar šo rakstu, un tam līdzi piesprausto anketu.

Visvairāk DB anketa man atgādina tos brīnumus, kas tika izsniegti pensionāriem pirms ES referenduma. Tajos, kā toreiz viņus dēvēja, “eiro-pesimisti” bulletpoint veidā skaidroja balsotājiem, kādēļ ES referendumā ir jābalso – PRET. Lai mazliet atgādinātu šos punktus došu piemēru – to, kas man ir visvairāk saglabājies atmiņā. “Ja mēs nepievienosimies ES mēs neriskēsim atkal nokļūt vienā savienībā ar Krieviju!” Pārējie punkti bija ne mazāk absurdi.

Ko tad rosina šis papīrītis no DB? 3 lietas:

1. samazināt ienākuma nodokli – lai palielinātu iedzīvotāju ienākuma līmeni un kompensētu “darbaspēka augošās izmaksas (“vienu no inflācijas dzinējspēkiem”), samazinot ražošanas izmaksas, pacels uzņēmumu konkurētspēju.

2. samazināt nekustamā īpašuma nodokli – lai nediskriminētu “jaunos NI īpašniekus” un augsts NI nodoklis “var sagraut NI tirgu” + balsotāja ģimenes budžets

3. palielināt “slimības” lapu kompensācijas – “vienīgais veids kā valsts var mani un manu darba devēju atbalstīt” ir izmaksājot no savām speķainajām 500 miljonu Ls pievākušajām rokām par papildus piecām slimošanas dienām.

Diezgan interesanta prasību kombinācija, ne? Vēl interesantāki šķiet šo prasību mērķi. Kas mani visvairāk satrauc ir kā šī “biznesa” avīze ignorē tik banālu konceptu kā “izvēles cena”. Ir nepieciešams pašķirstīt dažas lapaspuses pamatskolas ekonomikas grāmatā, lai sastaptu šo terminu, tas tiesa, bet šis ir tas gadījums, kad termins ir sarežģītāks par tā būtību – un tā būtība ir tāda – par visu dzīvē ir šādā vai tādā veidā jāmaksā.

Diezgan pamatīgs uzbrauciens uz DB, vai ne? Būs jāpamato. Tad pa punktiem:

1. Jā, teorētiski, ja nodoklis samazināsies – kā uz burvju nūjiņas mājiena visi sāks saņemt “uz rokas” vairāk naudas. Vismaz tā tam jābūt teorijā…

Pirms es turpinu tālāk – viens svarīgs punkts – ievāktie nodokļi nokļūst budžetā un tādēļ tiek iztērēti ikvienas personas Latvijā labvēlībai.

Tagad es gribu paskatīties, balstoties uz pieejamajiem datiem reālās ienākuma nodokļa samazināšanas izmaksas.

Sākumā noteiksim – cik daudz Latvijas iedzīvotāju tieši skar ienākuma nodokļa daudzums (t.i. cik daudzi ir nodarbināti algotā pamatdarbā un maksā nodokļus; arguments, ka algotņa mazā meitiņa ir arī atkarīga no tēva algas ir pamatots un pie tā es atgriezīšos vēlāk). 

Tie ir 961’500 iedzīvotāju 2006. gadā (šeit un turpmāk 2006. gada dati), kas ir 88,4% procenti no visiem strādājošajiem. Šie strādājošie savukārt ir 60,1% no visiem LR iedzīvotājiem, kas, ļauj secināt, ka iedzīvotāju skaits, kas tiek tieši ietekmēts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas ir 53,1%, kas ir par 46,9% procentiem mazāk, nekā to iedzīvotāju skaits, kas tiek ietekmēti no valsts budžeta, kurš, savukārt, savus līdzekļus saņem lielā mērā no IIN (20% 2006. gadā).

CSB 6-1 dati rāda, ka strādājošo vidējā bruto alga (pirms nodokļiem) ir 302 Ls, neto alga (uz rokas) ir 216 Ls.  Finanšu ministrija saka, ka šādā veidā valsts budžets 2006. gadā ieguva 657,27 miljonus latu no INN. Tagad paskatāmies, kas, pie pārējiem nemainīgajiem apstākļiem, notiks, ja IIN tiks samazināts uz 20% un tad uz 15%.

Ja 302-9%-25%=206,11ls, var secināt, ka vidēji Latvijā var novērot papildus 10 Ls lielu vidējo nodokļu atvieglojumu (saistīts ar nodokļu grāmatiņu? jebkurā gadījumā, nevarēju atrast sagatavotus statistikas datus, nācās improvizēt…), tātad, ja, pie pārējiem nemainīgiem apstākļiem, nodoklis tiek samazināts kā ieteikts, tad:

302-9%-20%=219,85+10~ 230 Ls un

302-9%-15%=233,59+10~ 244 Ls

Tātad, vidējais mēneša ienākums pieaugs par 28 un 42 Ls attiecīgi. Tagad samazinājums budžetā:

Ja 0,25x=657,27 milj. Ls, tad 0,2x=525,816 un 0,15x=394,362 miljonu latu. Tātad – 5% IIN samazinājums Latvijai 2006. gadā izmaksātu 131,454 milj. Ls, bet 10% – 262,908 miljonus latu. Var tālāk spēlēt ar skaitļiem un pateikt, ka 2’294’590 iedzīvotāju valstī tie ir attiecīgi 57,28 Ls un 114,57 Ls zaudējums uz katru iedzīvotāju gadā, jeb 4,77 Ls un 9.54 Ls mēnesī, kas samazinātu 53,1% iedzīvotāju mēneša algas pieaugumu uz 23,23 Ls un 33,46 Ls attiecīgi, bet ne jau tā darbojas budžets! Pat ja valsts no burvju cepures dāvinātu katram latvietim pa 500Ls mēnesī, vai tad kāds savāktos un izremontētu ceļus, organizētu medicīnu un visu pārējo, kas jāmin, kad autori, kas, atšķirībā no manis, ir apveltīti ar rakstnieka talantu, uzskaita valdības funkcijas?

“Iedzīvotāju ienākuma līmenis”, ko DB grib palielināt, neapšaubāmi pieaug, kā augstāk aprakstīts, bet vai tiešām viss ir tik vienkārši? Vai tiešām, ja šie nodokļu samazinājumi notiktu 2006. gadā vidējā alga uz rokas būtu nevis 206 Ls bet gan 234 Ls, ja likmi nolaistu uz 20%?

Es tā neuzskatu. Pirmkārt, jebkāds algas palielinājums, ko tu gaidīji no sava priekšnieka šogad – VARI NECERĒT! Gadi atbildi – “Tev jau nolaida nodokļus, ko vēl tev vajag!?” Vēl vairāk! Nav grūti iedomāties situāciju, kurā bruto algas vidējais pieaugums spēcīgi samazinās, jo uzņēmēji šo nodokļu samazinājumu pasniedz kā algas pielikumu no viņu puses. Otrkārt, ja situācija ar tiem, kas ir jau nodarbināti patstāvīgā algotā darbā ir skaidra, tad tie, kas tikai meklē darbu, acīmredzami, interesējas par algu “uz rokas”. Uzņēmumi, kas meklē jaunos darbiniekus noteikti izmantos iespējas samazināt savus izdevumus pielāgojot bruto algu tā, lai neto alga neizmainītos pēc nodokļu samazināšanās. Latvijas darbaroku deficīta tirgū šādu perspektīvu, iespējams, nav tik viegli iedomāties, taču tendence noteikti saglabāsies, kas samazinās kopējo algas pieauguma līmeni. Treškārt, kaut gan nav nekāda pētījuma par “aplokšņu algas” saņēmējiem un manis rakstītais ir tīri spekulatīvs un objektīvs, es neuzskatu, ka šāda veida izmaiņas likmēs mainīs konkrēto situāciju un aplokšņu algu apjoms samazināsies. Nodokļu lielums, manuprāt, nav tas noteicošais faktors, kas liek uzņēmējiem tā rīkoties – drīzāk jau šie faktori ir nodokļu esamība kā tāda un birokrātija, kas ir saistīta ar nodokļu iemaksāšanu, ir tās lietas, kas visvairāk mudina šādu rīcību. Ir grūti iedomāties uzņēmēju domājam – “Ja IIN dēļ man algu izmaksas jāpapalielina par 20%, lai darbinieki būtu apmierināti ar savu algu – es esmu gatavs maksāt nodokļus, bet, ja tie būs 25%, tad, nē. Ja 21%, tad, jā, bet, ja 24%, tad, nē, ja 22%, tad, jā, bet ja 23%… Hmm… A, ja 22,99%???” Kaut kā man neticas, ka ir tāda noteikta nodokļu robeža, kuras vienā pusē ir darba devējam pieņemamas likmes, bet otrā, nē. Ceturtkārt, “iedzīvotāju ienākumu līmenis” par ko DB raksta ir divu veidu – nominālais un reālais. Reālais līmenis rodas, ja no nominālā atņem inflāciju. Inflācija rodas jebkur, kur ir pārāk daudz naudas un pārāk maz preču. Kā pats DB ir neskaitāmas reizes publicējis – jo vairāk naudas tiek patērēts, jo augstāks inflācijas līmenis. Tātad – nav skaidrs, kā 5 vai 10% neto algas pieaugums var pacelt “iedzīvotāju ienākumu līmeni”, t.i. reālo ienākumu līmeni, pie 10% inflācijas.

Secinājumā par Latvijas iedzīvotāju ieguvumu no IIN samazināšanas – ieguvums ir apšaubāms labākajā gadījumā – sliktākajā – tā nav! Manā visdziļākajā pārliecībā ir tas, ka visi Latvijas iedzīvotāji iegūtu vairāk ar 150 miljoniem papildus latu budžetā, nekā papildus 360 Ls uz katru algoto Latvijas iedzīvotāju gadā. Šeit es atgriežos arī pie tā fakta, ka šiem strādājošiem cilvēkiem vēl ir jāuztur ģimenes. Un pieaugums uz personu paliek vēl mazāks. Atkal – budžets ir domāts visiem mums. Kaut gan šajā jautājumā, ja divi cilvēki ir gana zinoši, uzvarētāju nav – var teikt, ka tā ir gaumes lieta – ikviens eksperts piekrīt tam, ka patēriņu palielināšanās palielina inflāciju. Tādēļ Latvijas gadījumā – ieteicamā rīcība ir pretēja abām šim – gan ieņēmumu samazināšana, gan valsts tēriņu samazināšana, bet nu tagad ne par to.

Otrs punkts par labu IIN samazinājumam ir – “strauji pieaugošās darbaspēka izmaksas ir viens no inflācijas dzinējspēkiem”. Gribu pateikt, ka konteksts un nozīme, kādā tiek lietots šis izteikums ir… idiotisks. Ko nozīmē “darbaspēka izmaksas”? Īstenībā ļoti daudzas lietas var raksturot kā “darbaspēka izmaksas”, kas daļēji ir augstāk attēlotā izteiciena viens no idiotisma punktiem, bet, kas ir svarīgāks, ir tikai viena veida darba izmaksas no uzņēmēju puses, kuras samazinās, samazinoties IIN nodoklim – esi gatavs?! – bruto alga Ja tu vēl nemētājies pa zemi rēkdams, tad gan jau man ir nedaudz jāpaskaidro. Bruto alga, ja izšķiļ viņu no garā definējuma, ir tas skaitlis, ko tērē uzņēmējs. Neto alga, savukārt, pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļu iemaksas tiek saņemta darbiniekam uz rokas. Starpība starp abām algām ir nomaksātie nodokļi. Tātad, ja samazinās šī starpība starp bruto un neto, jo samazinās nodokļu daudzums, ir divi varianti – vai nu pieaug neto alga, bet bruto paliek kāda tā ir, vai arī neto alga paliek kāda tā ir, bet samazinās bruto alga! Tā kā mēs zinām, ka uzņēmumu izmaksas samazinās – ir skaidrs, ka DB cer samazināt bruto algu! Un kā tad solījums pacelt ienākumu līmeni!? db.lv atrodamā rakstā, kas komentē anketu atkal tiek runāts par algu celšanu nepaceļot izmaksas – kādā veidā tad tās samazinās???

Tas viss ir nedaudz nenopietni, īstenībā, tādēļ es gribu teikt tā – man šķiet DB vajag izdomāt, ko tieši viņi grib panākt un skaidri un gaiši to pateikt; pateikt arī kā tas tiks panākts, jo kurš īstenībā “izmantos” šo izveidojušos neto un bruto algas starpības samazinājumu nav prognozējams, bet par to ir noteikti jārunā, nevis jāsola viss un visiem, tāpat paņems tie, kas mācēs!

Un, beidzot, 3. punkts – samazinot darba izmaksas – pieaugs konkurētspēja. Jautājums – kam ar ko? Skaidrs, ka ne valsts iekšienē – darba izmaksas samazinās visiem uzņēmumiem. (Un kā augstāk minēts, nav skaidrs vai tās vispār samazināsies.) Kā ar konkurenci mūsu eksporta uzņēmumiem? Ko lai saka… Ar loģiku strīdēties nevar, var tikai pateikt, ka 150 miljonu latu mērķtiecīgas subsīdijas eksporta uzņēmumiem būtu daudz noderīgākas nekā 5 vai 10% samazinājums algu izmaksās… Nu tīri intuitīvi… Varbūt es arī kļūdos… Nedrīkst nenovērtēt brīvā tirgus spēku! Tikai ja šis brīvais tirgus būtu bijis labvēlīgs Latvijas ekspertiem līdz šim, es būtu daudz drošāks…

Tagad par 2. punktu – šeit tiek izteiktas rūpes par “jaunajiem NI īpašniekiem”. Saprotu par ko ir runa. Piekrītu. Bet vai tas ir tas dumjākais projekts, ko tik ietekmīgs laikraksts varētu kritizēt? (Ceru neviens nav iedomājies, ka šajā DB-pret-Valdība cīņā es esmu nostājies pret DB, tātad par valdību. Nē, nebūt! Es vienīgi saku, ka šis raksts ir mazākajā mērā dīvains) Bet nu velns ar to! Lasi, kas tālāk rakstīts! “nesamērīgi augsts NI nodoklis var sagraut NI tirgu”… !!! “Nesamērīgi”!? Nesamērīgi ar ko? “Sagraut tirgu”!? Labprāt palasītu šo lielisko 3 punktu autora fantāzijas par šiem notikumiem, jo nevaru iedomāties kādā veidā pat hipotētiskais šizofrēniskais “nakts murga variants”, t.i. vienas dienas laikā visas NI cenas pieaug par 25% , var “sagraut” tirgu… Vai tad “sagruvušais” tirgus nav tāds tirgus, kas nedarbojas? Tas spēcīgi izmainīsies un lomas tajā arī, bet nu teikt, ka tas nespēs funkcionēt… Jebkurā gadījumā – žēl, ka pašā anketas līdzi ejošā rakstā šis punkts netiek komentēts pavisam. Kā jau teicu, būtu interesanti palasīt, bet tā – man nav ne jausmas… Kas saistīts ar manas ģimenes budžeta apdraudēšanu. Kaut kā man sākt šķist, ka šeit ir kādas citas ģimenes budžets, par kuru autors tik ļoti uztraucas.

Un beidzot 3. punkts.

Ņjā… Lai cik neiedomāji absurds vairākos līmeņos nebūtu teksts uz anketas (I mean, COME ON…), rakstā atrodamais runā pavisam citu valodu “Latvijas uzņēmēji, kuriem tās nākas apmaksāt līdz tam [līdz 15. dienai], konkurences cīņā zaudē ne tikai Eiropas attīstītāko valstu, bet arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas kompānijām. Atliek vien piebilst, ka abas šīs valstis slimības lapas apmaksā jau no otrās dienas”. Interesanti. Interesanti tagad kļūst – kādēļ no 10. dienas? Vai, lai konkurētu ar Lietuvu un Igauniju mums nevajadzētu pārspēt šīs valstis un apmaksāt slimības lapas no pirmās dienas!? Oriģinālā raksta un anketas autoram noteikti šī problēma bija uz sirds jau kādu laiku, tādēļ nestrīdēšos ar viņu un teikšu godīgi – šī problēma man nav pazīstama. Es nevaru novērtēt tās ieguvumus un izmaksas. Nepatīkami ir tas, ka arī viņš nevar (a varbūt negrib, kas zina?)…

Un tagad par secinājumiem. Raksts un anketa jau pašā savā saturā liek skatīties uz visu pasākumu ar aizdomām. It kā vienīgā vairāk vai mazāk aktuāla lieta šeit būtu nekustamā īpašuma nodoklis. Pārējās lietas šķiet kā autoram vienkārši sasāpējušies temati. Vispārprastākais no viņa puses acīmredzami ir pirmais, balstoties uz kuru, pilnībā zūd uzticība pārējiem diviem.

Un tagad – viens nopietns punkts. DB vairākkārtīgi min, ka “Šo prasību izpilde maksās lētāk, nekā Gaismas pils būvniecība.” Pirmkārt – es, personīgi, nu nekādi nevaru saprast, kādēļ tā ēka jābūvē (pareizāk nevaru saprast, kādēļ ar to naudu kaut ko citu iesākt nevar), bet tādus melus no avīzes puses paciest nevaru!

Pats DB ziņo, ka Gaismas pils izmaksās 139,5 vai 189,45 miljonus latu. Šogad. Kā jau augstāk tika parādīts pagājušogad INN samazinājums par 5% vien izmaksātu 131,454 miljonus latu, un papildus samazinājums par vēl 5% gadu vēlāk ja pieņemam, ka ieņēmumi nepalielinās, papildus 262,908 miljonus latu. Tās ir divas 189,45 miljonu latu Gaismas pilis un vēl nedaudz. Bet, ja neskaita pat tos divus gadus, vai tiešām DB uzskata, ka 2007. gada (un kur nu vēl 2008., par kuru īstenībā ir runa) INN ieņēmumi samazināsies? Jo 131 miljons un 139 man nešķiet tik tāli skaitļi. Un es nemaz netaisos lēst zaudējumus par pārējiem diviem punktiem. Kaut gan nedomāju, ka tie būtu tik lieli. Bet tik un tā… Gaismas pils būvniecība “izmaksās” dārgāk nekā “šo prasību izpilde“!? Kā var tā demagoģiski melot un vienlaicīgi kritizēt politiķus par to pašu!?

Bez šo prasību izpildes var uzbūvēt gan Gaismas pili (lai ko tas arī dotu), gan vēl vienu (dubults neplīst) tai blakus.

Tomēr anketa cenšas būt “laba”. Vai es esmu “ļauns”? Tā saka, ka ar tās punktu palīdzību būs iespējams:

- pacelt manus ienākumus
- ierobežot inflāciju
- palielināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju
- nediskriminēt “jaunos”
- nesagraut nekustamā īpašuma tirgu
- neapdraudēt manas ģimenes budžetu
- ļaut valstij izmantot “vienīgo veidu kā atbalstīt mani un manu darba devēju”

Šie visi ir labi, pozitīvi un cēli mērķi, kādēļ es kritizēju un izsmeju tos? Tādēļ, ka es neticu lietām bez maksas. Nosauciet man kaut vienu tādu lietu. Un pat ja tāda atradīsies, kurš domā, ka tā būs kaut nedaudz tuva valsts finansēm?

DB raksts un anketa neapzinās lietu izmaksas (izmaksas šeit un turpmāk – gan naudas izteiksmē, gan visu veidu pārējās izmaksas). Viss tiek pasniegts kā viennozīmīgs izdevīgums, bez nekādiem mīnusiem, cik šāda pieeja ir atšķirīga no paša raksta kritizētajiem politiķiem? Beigās tiek nosecināts – pat ja rodas kaut kādas izmaksas, tās ir “lētākas” nekā gaismas pils būvniecība.

Vai tiešām Latvijas sabiedrība ir tik merkantila? Viss tiek pārrēķināts naudā? Varbūt bibliotēka tomēr nav tā pēdējā lieta, kas mums ir nepieciešama …

Ir jau ļoti vēls un šis raksts ir aizņēmis pārāk daudz laika. Es vēlējos vēl ielikt nodaļu, kurā piedāvātu savus risinājumus un, pats svarīgākais, to izmaksas, taču atturēšos. Kritiku uzrakstīt ir daudz vienkāršāk, bet savus ieteikumus sniegt, zinot, ka par tiem būs jāatbild, ir daudz grūtāk. Par uzdrošināšanos DB autoram ir cieņa, kaut gan tāds ir viņa darbs. Bet par šo darbu cieņas nav.

Tavs Čoms

Vēlies uzzināt kāda sakarība pastāv starp televizoru cenu veikalos un lata devalvācijas sms skandālu? Vai arī ir kāda lieta, kas saista dzerošus īru tūristus ar Kalvīša parādīšanos tv ēterā atgādinot visiem, ka viņš ir valsts drošības garants? Varbūt vēlies vienkārši saprast kādu svarīgu, bet sarežģītu lietu, bet negribi pētīt grāmatas. Jebkurā gadījumā pēc šī raksta izlasīšanas nākamreiz, kad dzirdēsi kādu gudri stāstam par lata kursu, tev jau būs ko pateikt – lec iekšā un lasi

Tiem, kas steidzas isaku izlaist garo ievadu, kas ir izcelts ar slīpo rakstu un sākt lasīt, kur sākas normālā stila tekts.

Esi kādreiz ieraudzījis kādu citātu vai izteicienu, kas pārsteidz tevi nevis ar tajā atrodamām atklāsmēm, bet gan ar tā uzdotiem jautājumiem? Man tā ir gadījies - pirmā reakcija patīkama… Laikam jau tā ir tā cilvēciskās brāļošanās nepieciešamība, kas iekliedzās manī iekšā: “woooow…. es nēesmu vienīgais!”

Citāts par kuru es runāju ir šāds:

Ja brīvi izvēlētai ekonomistu grupai liek nosaukt trīs visgrūtākos jautājumus ar kuriem saskaras mūsdienu cilvēce, visdrīzāk tie būtu:

1) Kāda ir dzīves jēga?

2) Kā lai sasaista kvantu mehāniku un relativitātes teoriju? un

3) Kas īsti notiek valūtas tirgū?

(ne vienmēr šādā secībā)

Publikācija San Francisko Federālo rezervju bankas mājaslapā

Ja par pirmo ir domājis ik viens, par otro laikam jau ik viens ar IQ pāri 125, tad par trešo… Ne velti citāts sākas ar “Ja brīvi izvēlētai ekonomistu…” Šeit būtu vietā paskaidrot kad šis jautājums kļuva tik aktuāls man pašam.

Apgūstot makroekonomikas kursu, vispārējās līnijās par valūtas kursu pastāsta šādi:

• Jaunas starptautiskās valūtas sistēmas nepieciešamība pēc pirmā globalizācijas viļņa (19. gs. beigas – II pasaules kara beigas), sekojošās Bretoņvudas sistēmas izveide un tās krahs, mūsdienu valūtas sistēmas izveidošanās
• Valūtas kurss atspoguļo pērkamās naudas cenu pašmāju valūtā.
• Valūtas kurss mainās pamatojoties uz vispasaules tirgus pieprasījuma/piedāvājuma mehānismiem, taču, lai pasargātu valsts ekonomikas, valsts Centrālā banka izmanto monetāro politiku, lai noturētu kursu kaut kādā attiecībā pret kaut kuru valūtu.
• Kurss ietekmē starptautisko tirdzniecību, pie tam acīmredzami, ja valūta ir dārgāka, ir dārgāk pirkt preces no tās valsts un līdz ar to samazinās imports no turienes un attiecīgi pretēji.

Neteikšu, ka universitātes programmā apgūstot makroekonomiku tu tik spēcīgi iedziļinies priekšmetā vai arī tev parādās jautājumi par kuriem rakstīšu zemāk. Iespējams tas ir tādēļ, ka gatavojoties eksāmenam ir svarīgāk zināt naudas komponenšu definējumu, tekošā konta sastāvu u.c. lietas, ko var atrast ikviens jebkurā brīdī, nevis veidot tiešām dziļu izpratni par mehānismiem un sakarībām, kas rodas aplūkojot dažādu valstu ekonomiku savstarpējo saskarsmi.

Man pašam vēlme izprast un atziņa, ka īsti viss tik vienkārši nav, radās aizstāvot kursa darbu. Pēc prezentācijas lektors uzdeva apmēram šādu jautājumu: “Un kā valūtas kursi tirdzniecībā starp ES valstīm ietekmē to ekonomikas attīstību?” Uz ko es viņam skaidri un gaiši atgādināju par ko īstenībā ir mans darbs, atgādināju cik daudz studentiem tiek pastāstīts par šo lietu un tad retoriski pajautāju vai viņš tiešām uzskata, ka es varu šeit un tagad atbildēt uz tik sarežģītu jautājumu. Šķiet ar atbildi viņš bija apmierināts, jo tas ļāva viņam uzsākt garu monologu (kuru apstādināja otrs lektors) par ES Centrālās bankas funkcijām un nabaga Itālijas ekonomiku utt., utt…

Taču jautājums manī “iesēdās”. Vasaras laikā izpētīju pietiekamu daudzumu literatūras pa r šo tēmu un tagad esmu apmierināts ar savu nezināšanu līmeni (priekš tiem, kas nesaprot – tas ir, kad tev ir visas sekmīgas atzīmes, tad tu esi apmierināts ar savu nesekmības līmeni. Acīmredzami, ka tas nebūt nenozīmē apmierinātību ar sekmības līmeni.)

Doma uzrakstīt šo rakstu tapa prātā apdomājot saturu citam ierakstam, kuru, cerams es izcepšu ļoti drīz – “Populāri par “Latvijas lata devalvēšanas ekonomisko krīzi” un burbuļiem”. Domājot par tēmām, kuras būtu jāietver šādā rakstā pārāk jau bieži sanāk runāt par tēmām, kas ir saistītas ar valūtas kursu un augstākminētais citāts man nepārtraukti leca atmiņā, tādēļ es secināju – “populāri par valūtas kursu” ir jāraksta pa priekšu.

Pirmkārt par raksta stilistiku. Cenšos būt cik vien saprotams un ne-terminoloģisks (kā redzi, tas ir biš pagrūti :p). Visi izteiktie apgalvojumi tiks pamatoti ar vairāk vai mazāk nopietniem (lasi vairāk vai mazāk saprotamiem) rakstiem par saistīto ekonomikas teorijas momentu internetā, bet .lv neta ierobežojuma dēļ, visbiežāk tie būs angliski. Galvenais jau tie ir domāti, lai nebūtu “ko tu te dirs!” komentāru, ja kāds vispār lasīs.

Bez tālākām atrunām – sākam!

Ir skaidrs, kur var atrast valūtas kursu. Ir arī skaidrs, ko tas rāda – uz izkārtnes bankā zem PĒRK parādās cena, kas norāda pa cik latiem tu vari pārdot vienu dotās valūtas vienību un zem PĀRDOD tu vari uzzināt pa cik latiem tu vari iegādāties vienu valūtas vienību (vai arī 100, piemēram, jenas gadījumā, bet tas ir tad attiecīgi atzīmēts). Ja tu gribi NOPIRKT 56 eiro un kurss ir 0,702, tad tev tas maksās 56*0,702=39,31 latus. Ja tu gribi PĀRDOT 79 eiro un kurss ir 0,695, tad tu par to saņemsi 79*0,695=54,90 latus.

Tik vienkāršs ir šis kursa darbības mehānisms gan mūsu ikdienā, gan vissmagākajās pasaules ekonomikas problēmu risināšanas diskusijās visaugstākajā līmenī. Lai saprastu to, kas ir rakstīts zemāk, ir jāsaprot šis pamats.

Tātad vienmēr ir šie divi varianti. Vai nu tu vēlies pirkt svešu valūtu vai arī tu viņu vēlies iegādāties. Lai piemēri būtu taustāmāki, es turpināšu runāt par latu un eiro. Ir skaidrs, ka kurss mainās. Vai nu tas ceļas un, teiksim, eiro kurss paliek 1,2 vai nu tas krītas un paliek par 0,5 (jebkurā gadījuma, kā lasīsi tālāk, ja tik lieli lēcieni notiktu īstenībā, tad notiekošo Latvijā nekādi citādi kā par pilnīgs pizģets nosaukt nevarētu, bet nu es tagad tikai aprakstu piemērus). Ja kurss paliek 1,2 paskaties uz šiem cipariem: 56*1,2=67,2; 79*1,2=94,8 un, ja tas paliek 0,5, tad 56*0,5=28; 79*0,5=39,5. Tātad, ja eiro kurss pieaug, tad var redzēt kā par to tev būs jāsamaksā vairāk latu, bet atkal, ja tu vēlēsies pārdot eiro un ar tiem pirkt latus, tu varēsi iegādāties vairāk latu! Ja eiro kurss krītas, tad to nopirkt ir kudiš lētāk, bet atkal jau ar tiem pirkt latus vairs nav tik izdevīgi. Šī sakarība ir jāsaprot.

Arī ir jāsaprot, ka, ja eiro kurss ceļas, tas nozīmē, ka lata kurss krīt un otrādi. Tālāk mēs runāsim par lata kursu (lata kurss, no eiro redzespunkta? Tev ir jāapgriež dalītāji otrādāk, ar kalkulatoru to var izdarīt, ja tu izdalīsi vieninieku ar kursu, piem. 1/0,7=1,4286, tāds ir lata kurss no eiro redzespunkta), ja tas ceļas – eiro krīt, bet ja lats krīt, tas nozīmē, ka ceļas eiro.

Tad ir skaidrs, ka, ja es taisos ceļot, es grību, lai lata kurss ceļas, jo tad es varu nopirkt vairāk eiro. Ja es esmu īru tūrists, es gribu lai lata kurss krītas, jo tad es varu nopirkt vairāk latu, t.i. izdzert vairāk Latvijas alus. Ja es gribu pirkt importa preces, es gribu augstāku kursu, jo lats nopirks vairāk importa preču, piemēram elektronikas cenas ir ļoti jūtīgas uz valūtas kursu. Šo sakarību parasti ikviens saprot, ja viņš runā par valūtas kursiem un vispār par politiku, bet ko parasti šis Ikviens nesaprot ir tas, ka tirdzniecības un finansu tirgū situācija būtībā ir otrāda!

Atšķirībā no Latvijas tūrista, Latvijas eksporta uzņēmums grib, lai kurss krītas! Kādēļ? Pirmkārt – savu produkciju viņš pārdod eiro, par to saņemot eiro valūtu. Tātad, ja lata kurss ir zemāks (=eiro augstāks) viņš saņem vairāk un otrkārt – ja pirkt Latvijā ir lētāk (jo lats ir lētāks) šis uzņēmums redz lielāku pieprasījumu. Un pat, ja (eksporta) uzņēmums, lai veiktu savu darbību, ir spiests daudz ko importēt, tik un tā tas vinnē šādā gadījumā. Tātad – zemāks kurss ir vienmēr stimulējošs eksportam!

Tagad es aizstāšu Īru tūristu ar Īru alus brūvētāju, kurš vēlas, lai Latvija importētu viņa produkciju. Tūrists grib zemu kursu, lai nopirktu vairāk naudas, bet brūvētājs atkal grib augstu kursu. Kādēļ? Tādēļ, ka par savu alu viņš saņems latus, kurus, lai izmantotu savā darbībā, viņam būs jāpārvērš eiro. Viņš grib, lai lati būtu pēc iespējas dārgāki!

Pārsteidz? Taču tāda ir ekonomikas realitāte, realitāte, par ko politiķi nerunā, jo kā gan viņi var apsolīt gan zemākas importa preču cenas, gan atbalstu mūsu eksporta uzņēmumiem? Kā redzi, cik vien tas ir atkarīgs no kursa, viņi nevar, tādēļ izvēlas labāk par to nerunāt. Cilvēkiem, kuriem vairāk patīk populistiski izteikumi, protams, šāds drūms (lasi reālistisks) ekonomistu skatiens šķiet nepieņemams, tādēļ, ja nevēlies būt centrāltirgus bābā, lasi tālāk, domā un analizē!

Tātad esam noteikuši, ka parasta pilsoņa un eksporta/importa uzņēmuma vēlmes attiecībā uz kursu ir kardināli pretējas, taču ir vēl viens svarīgs moments, kurš ir jāsaprot. Ārvalstu un vietējo investoru ienākumi atkarībā no valūtas kursa.

Īsumā, kas ir investori? Investori būtībā ir ieguldītāji – investēt ir ieguldīt. Ieguldīšanas peļņa ir izsakāma procentos. Tu ieguldi tik un tik naudas ar mērķi nopelnīt tik un tik procentus no tās. Ekonomikas pasniedzēji nez kāpēc cenšas sarežģīt šos terminus, taču būtībā tie ir tik vienkārši. Investori iegulda naudu (lūk šis (ieguldīšanas) process atkal tiek pārāk vienkāršots) Latvijā kaut kādā peļņu nesošā pasākumā un prātā izdomā cik daudz par šo pasākumu viņi saņems tādā un tādā laika posmā. Latvijas investori dara to pašu – vai nu Latvijā vai citā valstī. Tas arī viss, ko šobrīd tev vajag zināt par investēšanu.

Esi kādreiz dzirdējis par Latvijas tekošā konta deficītu, negatīvu maksājumu bilanci un to, ka mums ir jāuztraucas par kaut ko, kas ir saistīts ar to? Kaut gan tēma ir sarežģīta, tomēr ļoti vienkāršoti negatīva maksājumu bilance nozīmē, ka ārzemju investoru ieguldījums Latvijā ir lielāks par Latvijas investoru ieguldījumu. Ja vēlies gudri pateikt “Latviju izpērk ārzemnieki” vari pateikt “Mums ir negatīvā tekošā konta bilance” Šo ievadu es uzsāku, lai paskaidrotu cik aktuāli ir saprast investoru skatienu uz valūtas kursu.

Tātad, kas investoram ir labi un kas tam ir slikti, ja runā par valūtas kursu? Sākumā par Latvijas investoru. Latvijas investoru, investējot Latvijā par kursu ir ne silts ne auksts, viņu vairāk uztrauc citas lietas (piem. inflācija), bet ja viņš vēlas investēt, piemēram, Bulgārijā, uzmini vai viņš grib augstu vai zemu lata kursu? Jā, atkal jau investora intereses nesakrīt ar parasta Latvijas iedzīvotāja vēlmēm. Kādēļ? Ar ko investors ir atšķirīgs no tūrista? Ar to, ka investors uz ārzemēm brauc nevis naudu tērēt, bet gan pelnīt, pelnīt savu procentu likmi. Un ja lata vērtība kritīsies, bet valūtas, kurā ir veikts ieguldījums celsies, tad kopējais ieņēmumu procents arī celsies, jo latviešu investors pelna šo ārzemju valūtu un vēlas saņemt pēc iespējas vairāk, kad maina to atpakaļ latos. Lūk tā! Domāji investēt ārzemēs? Varbūt tā lata devalvācija (naudas vērtības spēcīga samazināšana) par kuru dzirdēji ziņās vai pat saņēmi sms nav nemaz tik slikta ideja… Bet nu par to vēlāk!

Tagad par šo ārzemju investoru, kas tik bezkaunīgi izpērk mūsu zemīti. Gan jau viņš arī ir tas ļaunais bubulis, kas visvairāk grib devalvēt latu un paņemt mūs visus priekšā… Redzi… Tā nav! Ārzemju investoram Latvijā ir vajadzīgs spēcīgs lats. Cik vien spēcīgs tas var būt – tieši tādu pašu iemeslu dēļ kādēļ latviešu investors grib vāju latu. Ārzemju investors, saņemot savu peļņu no sava pasākuma Latvijā, kad konvertē to savā valūtā vēlas saņemt pēc iespējas vairāk – un ja lats ir vērts daudz – viņš saņem daudz!

Secīgs secinājums ir šāds – augstāka lata vērtība piesaista vairāk ārzemju līdzekļu ieplūšanu Latvijā, bet zemāks kurss atbaida tos!

Uff… Šķiet, ka dažas labas Latvijā populāras idejas (kā jau bieži esi dzirdējis) ir pilnīgi bez nekāda ekonomiska pamatojuma…

Tātad – skaties šo tabulu:

Viss augstāk aprakstītais apmēram ļauj saprast galvenajos vilcienos ne tikai valūtas kursa mehānismu s, bet arī novērot praktiskas sekas.

Bet kas liek valūtas kursiem svārstīties?

Vienkārša atbilde – tirgus (lasi, pieprasījums un piedāvājums – ja valūtu daudziem vajag – kurss ceļas, ja nevajag, tad kurss krītas…). Vienkārša un neprecīza atbilde. Nedaudz sarežģītāka, bet precīzāka ir zemāk.

Lai nu kā man pašam pirmo reizi lasot par valūtas kursa svārstībām likās nesaprotami kādēļ visi autori vienmēr sāk ar vēsturi, tagad, kad rakstu pats, daru tā pat. Bet mēģināšu būt cik vien īss iespējams.

Ok, značet rakslad takoi -

1944. gada jūlijā 730 delegāti no 44 antihitleriskām valstīm satikās ASV Njuhempšīras ciematā Bretoņvudā ar mērķi atdzīvināt Otrā pasaules kara radīto postu uz pasaules ekonomiku. Viņi noslēdz starptautisko monetāro līgumu – Bretoņvudas līgumu.

Galvenās Bretoņvudas sistēmas īpašības bija tas, ka valstis pieņēma tādu monetāro politiku, kurā tās valūtas kurss tika noteikts noteiktā vērtībā +-1% vērtībā no ASV dolāra vērtības (ASV tajā brīdī ražoja pusi pasaules produkcijas un turēja visvairāk zelta savā īpašumā). Starptautiskais monetārā fonda funkcija bija segt valstu maksājumu parādu no rezervēm, kuras valstis veidoja tajā iestājoties…

…uuun tad daaaudz kas noteik, vairākas sistēmas nomainās, viss ir ļoti interesanti, lai neteiktu pat vairāk, ja gribi – lasi, piemēram, šeit!

Bet nu, mēs tikām līdz mūsdienām. Kā veidojas valūtas kurss mūsdienās?

Būtībā ir divi varianti – pilnīgi atkarīgs no tirgus un savas valsts centrālās bankas (dolārs) vai arī tas pats, bet tikai noteiktās robežās (lats). Lats ir “piesaistīts” eiro un ir noteikts, ka tam nebūs svārstīties vairāk par +-1% no 0,703804 LVL pret EUR. Ko tas nozīmē? Teiksim visi ārzemju investori vienā dienā izdomā pārdot visus savus Latvijas īpašumus. Kas notiks? Pieaugs latu piedāvājums, jo visi grib no tā atbrīvoties – pārdot latus. Kad piedāvājums aug – cenas krīt. Tātad – lata vērtība kritīsies. Ja tā kritīsies par vairāk nekā 1% (un mūsu piemērā tā kritīsies visdrīzāk par 99%, bet nu tas tā… ) Latvijas Bankas uzdevums būs radīt pietiekami lielu pieprasījumu (lasi, pašai iepirkt latus) lai uzturētu lata cenu (valūtas kursu) šajā noteiktā līmenī. Bet cik ilgi Latvijas Banka (vai citas valsts Centrālā banka, šī sistēma ir vienāda praktiski visās mūsdienu valstīs) spēs pirkt tos latus? Tas ir atkarīgs no bankas rezervēm. Rezerves ir būtībā svešā valūta, ko banka tur tieši šādam gadījumam. Kas notiks, kad rezerves beigsies? Par to citreiz.

Lūk, augstāk rakstītais nav teorija, tā ir prakse – tā tiešām darbojas Latvijas banka. Un ja tev šķita smieklīgi, kad Kalvītis vienā vakarā paviesojās pa visiem Latvijas ziņu kanāliem bļaustīdamies, ka viņš ir valsts (monetārās) drošības garants, smieties ir tik tiešām par ko – valdība neatbild par latu un tā stabilitāti, to dara Latvijas banka.

Bet cik reāli ir šādi gadījumi, kad centrālā banka iejaucas (gudrais vārds ir intervence) tirgū pērkot vai pārdodot valsts valūtu, lai uzturētu kursu? Pilnīgi reāli. Īsā laika posmā valūtas kursi ir ļoti mainīgi. Bet kā ir ar ilgtermiņu? Valūtas kursi, tāpat kā gandrīz viss ekonomikā ir pakļauts tam, ko es saucu par “garmoškas efektu” (ja būšu dižs ekonomists un rakstīšu grāmatas, tad tas būs mans īpašais citāts ). Kas ir garmoškas (ermoņikas) efekts? Iedomājies ermoņikas – kad tu saspied tās, smailes uz ermoņikas ir kā zāģa mala – tās ir tuvu un seko viena aiz otras un kritumi un augstienes ir maksimāli tuvu. Kas notiks, ja tu pavērsi ermoņikas platāk? Ermoņikas izlīdzinās – smailes vairs neizceļas tik spēcīgi un virsma šķiet līdzenāka, kaut arī tās ir tās pašas ermoņikas. Ekonomikas zinātnē līdzīgu efektu var novērot gandrīz jebkurai parādībai. To izskaidro tā, ka ilgtermiņā (kad ermoņikas ir izplestas = skatīšanās ilgākā laika posmā) daudzi mainīgie faktori kļūst mazāk nozīmīgi. Iedomājies to tā – ja tu vērtē savus tēriņus pa nedēļu – tevi rūp cik daudz tev paliek naudas piemēram uz piektdienu, taču mēneša skatījumā tas jau vairs nav svarīgi – tik un tā vairāk par algu nepārtērēsi, nu bet tas tā… Ļoti vienkāršoti.

Kādēļ es stāstu par ilgtermiņu? Tādēļ, ka ilgtermiņā valūtas kursu ietekmē nevis šie tirgus pieprasījuma un piedāvājuma procesi, bet gan kaut kas cits. Šī lieta saucas PPP (Purchasing power parity- pirktspējas paritātes princips). PPP visvienkāršāk izskaidrot šādi – dažādi produkti maksā dažādas cenas dažādās valstīs. Katrā valsī pērk maizi, ūdeni, pienu, degvielu, et cetru un visu pārējo… (sic) Esi ievērojis, ka braucot citās valstīs tādu parastu produktu cenas atšķiras no Latvijas cenām? PPP novērtē cik daudz šo un citu produktu (ir noteikts produktu grozs, ko izvērtē PPP ietvaros) var nopirkt konkrētā valstī ar tās valūtu. Lūk šī īstenā valūtas pirktspēja ir tas kurss, kam cenšas pielīdzināties valsts valūtas kurss ilgtermiņā.

Tātad – īstermiņa valūtas kurss ir atkarīgs no investoru prognozēm par procentu likmēm (to peļņu kā iepriekš aprakstīts), bet ilgtermiņā tas tiecas uz PPP.

Tāda ir īsumā teorija apakšā valūtas kursiem. Centrālā banka zina šo teoriju, pie velna, cilvēki, kas tur strādā zina pat daudz vairāk, par šo teoriju. Tad kādas ir viņu problēmas?

Pirmkārt. Nevajag noniecināt Bankas veikto darbu kursa stabilitātes saglabāšanā. Stabils kurss ļauj uzņēmumiem strādāt un prognozēt. Iedomājies, ka vienas pilsētas rajonā cenas būtu vienā līmenī, bet otrā citas, pie tam tās būtu nepārtraukti mainīgas. Apmēram tādā situācijā ir uzņēmumi, kuri ir atkarīgi no ārvalstīm vai nu importa, vai eksporta ziņā, kad kurss ir mainīgs. Stabils kurss ir kā zināt, ka visā pilsētā cenas būs vienādas.

Otrkārt. Dilemmas. Ekonomikā parasti vienmēr ir jāveic izvēles. Savstarpēji izslēdzošas izvēles, kas ārstē kaut ko, bet tai pašā laikā padara sliktāku kaut ko citu. Latvijas realitātē aktuāls ir šāds piemērs – valstī ieplūst liels investīciju daudzums. Pieprasījums pēc valūtas ir augsts, lai noturētu kursu pieļaujamā līmenī, Centrālajai bankai ir jāiejaucas. Tas, ko banka darīs ekonomikas teorijā saucas par “lētās naudas politiku”. Šeit neaprakstīšu bankas spertos soļus, taču rezultāts būs viens – ja tu samazini naudas vērtību – tā pēc definīcijas ir inflācija. Kāda ir izeja? Tās nav! Ja valstī ieplūst ārzemju investīcijas un ir pieprasījums pēc tās valūtas ir vai nu jāļauj kursam kāpt vai nu “jālētina” nauda mēģinot saglabāt kursu vienādā līmenī.

Treškārt. Rezervju ierobežojums. Jau iepriekš tika aprakstīts kā Centrālās bankas spēja saglabāt kursu ir atkarīga no tās rezervēm. Padomā pats – ar ko banka lai maksā, ja tā pērk latus? Nejau ar latiem! Tai ir neapciešamas citas valūtas rezerves. Lūk, kad tās ir beigušās, tad gan ir problēma…

Ceturtkārt. Ārzemju investoru prognozes. Kā parādīts augstāk investoru peļņa ir atkarīga lielā mērā no valūtas kursa, tādēļ investori nepārtraukti cenšas uzminēt kāds tas būs. Problēma rodas tajā, ka viņu prognozes iemiesojas realitātē. Mēģināšu paskaidrot – pieņemsim investoriem šķitīs, ka kurss kritīsies, viņi paredz, ka viņu peļņa samazināsies un tādēļ fiksi pārdod savus aktīvus. Šāda naudas piedāvājuma asais piegums arī īstenībā nolaiž kursu, kaut gan bankai realitātē šādu plānu nav bijis. Citi ārzemju uzņēmumi to ierauga un sāk iegādāties aktīvus, atkal paceļot valūtas kursu, vēlreiz atkārtoti parādot cik mainīgs ir kurss īstermiņā.

Piektkārt. Nereālas ilgtermiņa prognozes. Kā jau minēts ilgtermiņā valūtas kursam ir jāatspoguļo reālo valūtas pirktspēju valstī. Bet kas notiks, ja tiks mēģināts noturēt stabils kurss ilgtermiņā (kādēļ stabils kurss ir laba lieta tika aprakstīts jau augstāk)? Pieņemsim, ka valsts cenšas noturēt kursu augstā līmenī (virs PPP) ilgstošu laiku – kādas būs sekas? Atbilde – ilgstoši eksporta trūkumi un negatīvas tirdzniecības bilances (valsts tiek izpirkta, jo tajā ir izdevīgi ieguldīt). Jebkurā gadījumā pamats spekulācijām šādās situācijās ir īpaši spēcīgs un īstermiņā kurss būs ļoti svārstīgs un būs nepārtraukti jāiejaucas ar valūtas pirkšanu un pārdošanu. Lai cik šādas darbības būtu viegli izklāstāmas uz papīra – realitātē tie visi ir noslēgtie biznesa darījumi par mežonīgi lielām naudas summām. Banka vienkārši nav spējīga uzturēt stabilu kursu ilgtermiņā un visas lielākās pēdējo gadu ekonomiskās krīzes (piemēram Krievijā 1998. gadā) būtībā var saistīt šo nereālo solījumu izpildes mēģinājumu.

Lūk kādas problēmas ir Latvijas bankai uzturot latu 1% robežās no 0,7 eiro. Kaut gan īstenībā to ir vēl vairāk… Ilgtermiņā uzņēmumi uztver šo kursu kā pilnīgi stabilu, taču, kad tas mainās īstermiņā, rezultāti ir ļoti spēcīgi. Tai pašā laikā mūsu mazā no importa atkarīgā ekonomika nespētu pastāvēt pilnīgi brīvā valūtas kursā.

Tad kādi rodas secinājumi par šo tēmu?

Var teikt, ka viss ir atkarīgs no situācijas un mērķiem. Taču noteikti var izšķirt divus svarīgus secinājumus: uzturēt pozitīvu tirdzniecības bilanci, lai kontrolētu valūtas pieprasījumu un piedāvājumu īstermiņā un izvairīties no augstas inflācijas (maiņas PPP) lai nodrošinātu stabilitāti ilgtermiņā

Šīs vadlīnijas ir vienādas ikvienai valstij, taču īpaši tās ir aktuālas Latvijai.

Nu ko? Lūk tāds ir mans ieskats valūtas tirgū. Ceru, ka tev, tāpat kā man kļuva nedaudz skaidrāk par to “Kas īsti notiek valūtas tirgū?”

Tavs Čoms

Ja kādreiz esi dzirdējis divus grāmattārpus runājam par “melnajiem caurumiem” un esi nokaunējies, ka vienīgais tāds tev zināmais ir tas uz kura tu sēdi tagad, tad nebaidies un lec iekšā, lai izlasītu šo saprotamā valodā uzrakstīto skaidrojumu kosmosa  noslēpumainākajiem objektiem!

Darbā nav norādīti avoti. Tas ir manis tulkojums šim darbam, kas pirms 4 gadiem ar pievienoto “Melno caurumu praktiskās izmantošanas iespējas” nodaļu (galvenokārt tulkojumi no tā laika vikipēdijā atrodamā) tika nodots kā 10. klases ZPD fizikā.

Kas ir melnais caurums?

Neiedziļinoties, melnais caurums ir visuma reģions, kuram ir tik liela masa, koncentrēta tajā, ka nekāds tuvs objekts nevar izbēgt tā gravitācijas spēku. Tā, ka mūsu labākā gravitācijas teorija uz šo brīdi ir Einšteina vispārīgās relativitātes teorija, mums vajag iedziļināties dažos šis teorijas aspektos, lai izprastu melnos caurumus, bet sāksim lēnām, apdomājot gravitāciju vienkāršākos apstākļos.

Pieņemsim, ka cilvēks stāv uz planētas virsmas. Viņš met akmeni augstu gaisā. Pieņemot, ka akmeni viņš nemet pārāk stipri, tas celsies kādu laiku, bet galu galā paātrinājums, planētas gravitācijas dēļ, liks tam atkal krist atpakaļ. Ja viņš aizmestu akmeni pietiekami stipri, tad viņš varētu akmenim piešķirt pietiekami lielu spēku, lai izbēgtu planētas gravitāciju pilnībā. Akmens turpinātu celties bezgalīgi. Ātrums, ar kuru būtu nepieciešams aizmest akmeni, lai tas tik tikko spētu izbēgt planētas pievilkšanās spēku, sauc par „otro kosmisko ātrumu”. Kā varētu nojaust, otrais kosmiskais ātrums ir atkarīgs no planētas masas – ja planēta ir ļoti masīva tad tās gravitācija ir lielāka, un otrais kosmiskais ātrums ir lielāks. Vieglākai planētai šī vērtība ir mazāka. Otrais kosmiskais ātrums ir arī atkarīgs no tā cik tuvu objekts ir planētas centram, jo tuvāk centram, jo tas lielāks. Zemei šī vērtība ir 11,2 km/s, bet Mēnesim tikai 2,3 km/s. Tagad iedomāsimies objektu, ar tik milzīgu masas koncentrāciju uz tā mazo rādiusu, ka tā otrais kosmiskais ātrums ir lielāks par gaismas ātrumu. Tātad, tā kā nekas nevar kustēties ātrāk par gaismu, nekas nevar izmukt šī objekta gravitācijas lauku. Pat gaismas staru, tā gravitācija ievilks atpakaļ un tas nevarēs izmukt.

Ideja par tik spēcīgu masas koncentrāciju, ka pat gaisma nespēj to izbēgt, pirmo reizi izskanēja Laplacam un Mitčelam, 18. gadsimtā. Gandrīz uzreiz pēc tam, kad Einšteins izstrādāja relativitātes teoriju, Karls Švarcčailds atklāja matemātisku risinājumu vienādojumiem, teorijai kas izskaidrotu tādu objektu. Tikai daudz vēlāk pēc tādu cilvēku kā Openheimers, Volkovs un Šnaidera darba, 20. gs. trīsdesmitajos, cilvēki sāka nopietnāk apsvērt iespēju, ka šie objekti tik tiešām varētu pastāvēt mūsu Visumā. Šie zinātnieki pierādīja mums, ka kad pietiekami masīvai zvaigznei izbeidzas degviela, tad tā vairs nevar noturēties pret savu pašu gravitāciju un kolapsē par melno caurumu. Vispārīgajā relativitātē, gravitācija ir laiktelpas izliekuma rādītājs. Masīvi objekti izloka laiku un telpu tā, ka parasti ģeometrijas noteikumi nedarbojas. Blakus melnajam caurumam šis telpas izliekums ir ļoti spēcīgs un melnajiem caurumiem veidojas dažas ļoti dīvainas īpašības. Runājot konkrētāk, melnajam caurumam ir kaut kas , ko sauc par „notikumu horizontu”. Tā ir pareiza, sfēriska virsma, kas apzīmē melnā cauruma robežu. Notikumu horizontu ir iespējams šķērsot, bet atpakaļ tikt vairs nevar! Vēl vairāk! Pēc tā kad notikumu horizonts ir šķērsots, objekts ir nolemts kustēties neizbēgami tuvāk un tuvāk „singularitātei” melnā cauruma centrā.

Notikumu horizontu var iedomāties kā vietu, kur otrais kosmiskais ātrums ir vienāds ar gaismas ātrumu. Ārpus horizonta šī vērtība ir mazāka par gaismas ātrumu, tādēļ, ja astronauti iedomātajā kosmosa kuģī palaidīs savas kosmosa raķetes pietiekami jaudīgi, tad, teorētiski, viņi var piešķirt sev pietiekami daudz enerģijas, lai izmuktu no melnā cauruma tvēriena. Bet ja objekts nokļūst horizonta iekšpusē, tad, neskatoties cik spēcīgas ir tā raķetes, izmukt tam vairs neizdosies.

Horizontam ir dažas dīvainas ģeometriskās īpašības. Novērotājam, kurš sēž kaut kur tālu no melnā cauruma, horizonts šķiet patīkama, statiska, nekustīga sfēriska virsma. Bet līdz ko viņš nokļūst tuvāk horizontam, tad viņš sapratīs, ka tam piemīt ārkārtīgi liels ātrums. Horizonts kustas ar gaismas ātrumu un viss pie tā kustas ļoti tuvu gaismas ātrumam. (Šādos lielos ātrumos, temperatūras sasniedz apmēram 100 miljonu grādu kelvinos. Tik karstas vielas izstaro rentgenstarus, tādēļ arī meklējot melnos caurumus izmanto iekārtas, kuras spēj uztvert rentgenstarus.) Tas arī izskaidro kādēļ ir tik viegli krustot horizontu, kustoties iekšā, bet ir neiespējami izkļūt ārā. Tā kā horizonts kustas ar gaismas ātrumu, lai izmuktu ārā, caur to, ir nepieciešams ceļot ātrāk par gaismu. Tātad no melnā cauruma izejas nav!

Kad objekts ir nokļuvis horizonta iekšpusē, laiktelpa ir tik izliekta, ka koordinātes, kuras apraksta radiālo attālumu un laiku, samaina lomas. Tas ir „s”, koordināte, kura apraksta cik tālu objekts ir no centra ir laikviedīga koordināte, un „t” ir attālumveidīga. Viena no šo izmaiņu sekām varētu būt tāda, ka nav iespējams sevi apstādināt no kustības uz mazākām un mazākām s vērtībām, tieši tā kā parastajos stāvokļos mēs nevaram apstādināt sevi no kustības tuvāk nākotnei (tas ir lielākai t vērtībai.). Galu galā objekts sasniegs singularitāti, kur s=0. Varētu mēģināt izvairīties no tā izšaujot visas savas raķetes, bet nekas nesanāks. Tam nav nozīmes, uz kuru virzienu objekts mūk, nākotni izmukt nav iespējams. Mēģinājums izmukt no melnā cauruma centra, pēc notikumu horizontu šķērsošanas varētu salīdzināt ar mēģinājumu izmukt no nākamās pirmdienas.

Pašu nosaukumu – „melnais caurums” ir izdomājis Džons Arčibalds Vīlers. Šis nosaukums ļoti ātri iegājās apritē. Pirms Vīlera, šos objektus bieži sauca par „sasalušām zvaigznēm”. Zemāk tiks paskaidrots kādēļ.

Cik liels ir melnais caurums?

Ir vismaz divi dažādi veidi kā var aprakstīt objekta lielumu. Mēs varam pateikt cik liela ir tā masa, vai arī mēs varam pateikt cik daudz vietas telpā tas aizņem. Parunāsim par pirmo – melno caurumu masu.

Principā nav tāda limita, cik liela vai cik maza melnā cauruma masa varētu būt. Jebkurš masas lielums ir pietiekams, lai izveidotu melno caurumu, ja vien to saspiež līdz pietiekamam lielumam. Tā kā lielākā daļa no eksistējošiem melnajiem caurumiem ir izveidojusies, kolapsējot zvaigznēm, tad ir gaidāms, ka melnie caurumi sver apmēram tikpat cik masīva zvaigzne. Tipiska tāda zvaigžņu melnā cauruma masa ir apmēram 10 reizes lielāka nekā Saules, vai arī 10³¹ kg (šeit un turpmāk tā tiks apzīmēts lielums ar kādu skaitu nullēm iz tā, šajā gadījumā ar 31. Šis skaitlis izskatās tā -10,000,000,000,000,000,000,000,000,000,000 ). Astronomi uzskata, ka vislielākie melnie caurumi atrodas galaktiku centros. Viņu svars varētu būt apmēram miljons solārmasu, vai arī 10³⁶ kg.

Jo masīvāks melnais caurums ir, jo vairāk vietas tas aizņems. Švarcčailda rādiuss (tātad horizonta rādiuss) un masa ir tieši proporcionāli viens otram. Ja viena melnā cauruma masa ir 10 reizes lielāka nekā otram, tad arī tā izmērs it 10 reizes lielāks. Melnajam caurumam ar saules masu rādiuss ir 3 km. , ja Tātad tipiskam 10 saules masu melnajam caurumam ir 30 km rādiuss. Un miljons saules masu lielam melnajam caurumam galaktikas centrā ir 3 miljonu km liels rādiuss. Tas var izklausīties kā bezgalīgi liels attālums, bet pēc astronomiskiem standartiem tas nav nemaz tik daudz. Saules rādiuss, piemēram, ir 700,000 km, tādēļ ļoti masīva melnā cauruma rādiuss ir tikai apmēram 4 reizes lielāks par saules rādiusu.

Kas notiktu ar astronautu, ja viņš iekristu melnajā caurumā?

Pieņemsim, ka astronauts iekāptu kosmosa kuģī un dodos tieši pretī gigantiskajam melnajam caurumam, mūsu galaktikas centrā. (Īstenībā tas nav noteikts, vai, mūsu galaktikas centrā ir melnais caurums, bet pieņemsim, ka ir.) Netālu no melnā cauruma viņš izslēdz raķetes un ļaujas gravitācijai. Kas notiek tālāk?

Sākumā viņš vispār nejūtu nekādus gravitācijas spēkus. Tā kā viņš ir brīvajā kritienā, katra viņa ķermeņa daļa tiek pievilkta tieši tāpat kā viņa kuģis. (Tas ir tāpat kā ar astronautiem kosmosā uz mākslīgā pavadoņa, kuri griežas zemes orbītā. Kaut gan viņus pievelk zemes gravitācija, viņi to nejūt jo kuģis tiek pievilkts tieši tāpat .) Tuvojoties tuvāk, astronauts sāk just „gravitācijas viļņus”. To var iztēloties šādi – kājas atrodas tuvāk melnajam cauram nekā galva. Tuvojoties cauruma centram kājas sajūt stiprāku gravitācijas pievilkšanu, nekā galva, tādējādi cilvēks jutīsies „izstiepts”. (Šo parādību sauc par gravitācijas viļņiem tādēļ, ka tas ir tieši tas pats spēks, kas veido viļņus uz zemes.. Lai noteiktu gravitācijas viļņus ir nepieciešams gravitācijas viļņu detektors, kurš ir jūtīgs uz gravitācijas starojumu. Šeit rodas problēma – vielas vibrācijas, kuras veidojas no gravitācijas viļņu iedarbības, ir ļoti mazas. Piemēram, ja zvaigzne kolapsētu par melno caurumu mūsu galaktikā, tad gravitācijas starojums liktu divām masām uz zemes, 1 m attālumā viena no otras, izkustēties par 0,01 reizi no atoma kodola diametra. Tas ir ļoti grūti nosakāms attālums, tomēr fiziķi būvē detektorus, kuri ir vēl jūtīgāki. Viens no labākajiem detektoriem atrodas Austrālijā. Profesors D. Blērs un viņa komanda no Rietumu Austrālijas Universitātes ir vieni no līderiem sacensībās par gravitācijas viļņu atrašanu. Šie gravitācijas viļņu spēki paliek aizvien stiprāki un stiprāki līdz ar to cik tuvu astronauts pietuvojas melnā cauruma centram un galu galā viņi saraus nabaga astronautu uz sīkos gabaliņos.

Priekš tik lieliem melnajiem caurumiem, kā tas uz kuru devās astronauts, viļņu spēks nav pamanāms līdz apmēram 600’000 km no centra. Tas ir pēc notikumu horizonta. Ja izvēlētos mazāku melno caurumu, pieņemsim, saules masas lielumā, tad viļņu spēki liktu astronautam justies ļoti neērti jau tuvāk – 6’000 km no centra, un viņš tiktu sašķelts daļiņas ilgi pirms notikumu horizonta.(Tieši tādēļ izvēle krita uz tik lielu melno caurumu, lai tagad varētu apskatīt kas notiek iekšā.)

Ko tad astronauts var novērot, krītot iekšā? Par pārsteigumu viņš neredz nekā interesanta. Tālu objektu formas varētu būt dīvaini izkropļotas tādēļ, ka melnais caurums loka gaismu, bet tas arī varētu būt viss. Īstenībā, krītot caur horizontu nekas īpašs nenotiek. Pēc horizonta šķērsošanas astronauts joprojām var redzēt kas notiek ārpusē, galu galā gaisma joprojām spēj sasniegt viņu. Saprotams, ka ārpusē viņu neviens redzēt nevar gan, gaisma no viņa nespēj izmukt pāri horizontam.

Cik tad ilgi viss šis process aizņem? Tas, protams, ir atkarīgs no tā no kurienes objekts sāk kustību. Pieņemsim, ka tas sāk no punkta, kura attālums līdz singularitātei ir desmit reizes lielāks nekā līdz melnā cauruma rādiusam. Priekš miljon solārmasu zvaigznes, tās ir 8 minūtes līdz horizontam. No šī punkta līdz singularitātei šķir tikai septiņas sekundes. Šie laiki ir atkarīgi no melnā cauruma izmēriem. Mazākam caurumam šie skaitļi ir attiecīgi mazāki.

Pēc horizonta krustošanas, panikā astronauts sāk darbināt savas raķetes maksimālā spēkā, mēģinot izvairīties no singularitātes, bet tas, protams, ir veltīgi. Pēc horizonta krustošanas singularitāte ir astronauta nākotnē, kuru nevar izbēgt. Raķetes pat nevajadzētu darbināt, tās tikai paātrinās procesu.

Astronauta draugs Jānis sēž drošā attālumā, novērodams viņu krītošu melnajā caurumā. Ko viņš redz?

Jānis visus iepriekš aprakstītos notikumus redz diezgan savādāk nekā viņa draugs. Jo tuvāk astronauts pietuvojas melnajam caurumam, jo lēnāks liekas Jānim viņa ātrums (astronautu turpretī pievelk lielāks gravitācijas spēks un viņš kustas ātrāk). Un pats interesantākais ir tas, ka viņš nekad pat neredzēs astronautu krustojošu caur notikumu horizontu, neskatoties uz to cik ilgi viņš gaida!

To pašu var secināt arī par materiālu, kas veido melno caurumu. Pieņemsim, melnais caurums ir izveidojies no kolapsējušas zvaigznes. Jānis var redzēt kā viņa paliek mazāka un mazāka, bet nekad nesasniedzoša Švarcčailda rādiusu. Tieši tādēļ melnos caurumus kādreiz sauca par sasalušajām saulēm, tādēļ, ka tās likušās par „sasalušām” izmērā, kas ir tik tikko lielāks par Švarcčailda rādiusu.

Kādēļ gan Jāņa novērojumi ir tieši šādi? Vislabāk to varētu izskaidrot ar vārdiem optiskā ilūzija. Jo īstenībā lai melnais caurumus izveidotos, tam nav vajadzīgs bezgalīgs laika posms un tieši tāpat arī astronautam, lai ielidotu melnajā caurumā nav vajadzīgs bezgalīgs laiks. Jo tuvāk viņš pietuvojos horizontam, jo ilgāk gaismai, kuru viņš izstaro, sasniedz Jāni. Krustojot horizontu, astronauta izstarotais starojums, paliks tur uz mūžiem un Jāni nesasniegs nekad. Astronauts būs jau sen krustojis melnā cauruma rādiusu, bet gaisma, kas Jānim par to varētu vēstīt viņu nekad nesasniegs.

Uz visiem šiem notikumiem var skatīties citādi. Tuvāk horizontam laiks tik tiešam virzas lēnāk nekā tālāk no tā. Pieņemsim, ka astronauts atkal iekāps savā kosmosa kuģi un pielidos pie paša notikumu horizonta un palidināsies tur kādu brīdi. (Sadedzinot šajā procesā neaptveramus degvielas daudzumus, mēģinot izvairīties no horizonta krustošanas.) Pēc kāda brīža viņš atlidotu pie Jāņa, kurš izrādās, visu šo darbību laikā, būs novecojis daudz vairāk nekā astronauts – laiks priekš viņa ritēja daudz lēnāk nekā Jānim.

Tad kurš no šiem diviem izskaidrojumiem (optiskā ilūzija vai laika ritējuma palēnināšanās) ir pareizais? Atbilde ir atkarīga no tā, kura koordināšu sistēma tiek izmantota priekš melnā cauruma apraksta. Saskaņā ar ierasto koordināšu sistēmu, saukto par „Švarcčailda koordinātēm”, astronauts krustoja horizontu, kad laika koordināte t ir bezgalīga. Tātad šajā koordināšu sistēmā viņam tik tiešām ir nepieciešams bezgalīgs laiks, lai krustotu melnā cauruma rādiusu. Tas ir tādēļ, ka Švarcčailda koordinātes dod mums ļoti izkropļotu tuvu horizontam esošo notikumu aprakstu. Vēl vairāk, tieši pie horizonta koordinātes ir bezgalīgi izkropļotas. (Runājot zinātniski – „singulāras”.) Bet ja koordinātes lietotas lai aprakstīt notikumus pie horizonta ir galīgas, tad arī laiks nepieciešams, lai krustotu horizontu ir galīgs, toties laiks, kas paejies līdz brīdim, kad Jānis astronautu pamanīs, tagad ir bezgalīgs. Starojumam ir nepieciešams bezgalīgs laiks lai sasniegtu Jāni. Tā kā ir iespējams lietot abas koordināšu sistēmas, tad abi skaidrojumi ir pareizi. Tie ir vienkārši divi dažādi veidi kā pateikt to pašu.

Īstenībā astronauts, Jānim paliks neredzams vēl pirms tam kad būs pagājis pārāk liels laiks. Ar gaismu notiek „sarkanā nobīde” uz garākiem viļņu garumiem, ceļoties prom no melnā cauruma. Tātad, ja astronauts izstaro gaismu kādā noteiktā viļņa garumā, Jānis šo gaismu redzēs garākos viļņos. Viļņu garumi paliek garāki un garāki līdz ar to cik tuvu astronauts pietuvojas horizontam. Galu galā šie stari paliks pavisam neredzami. Sākumā infrasarkanais starojums, tad radio viļņi, tad kaut kādā punktā viļņi paliks tik gari, ka Jānim tie paliks neredzami. Gaisma tiek izstarota individuālajās pakās, sauktās par fotoniem. Pieņemsim, ka astronauts izstaro fotonus krītot pāri horizontam. Kādā noteiktā punktā viņš izstaros savu pēdējo fotonu līdz krustos horizontu. Tas fotons sasniegs Jāni pēc kāda galīga laika. – tipiski pēc mazāk nekā stundas, priekš miljons solārmasu melnajam cauruma – un pēc tam viņš savu draugu vairs nekad neredzēs. (Galu galā neviens no viņa izstarotiem fotoniem pēc tam, kad viņš būs krustojis notikumu horizontu Jāni nekad nesasniegs.)

Ja melnais caurums eksistētu, vai tas iesūktu visu vielu visumā?

Noteikti nē. Melnajam caurumam ir „rādiuss”, tas nozīmē reģions, no kura nav iespējams izbēgt. Ja objekts krusto horizontu, tas ir nolemts galu galā sasniegt singularitāti. Ja objekts spēj turēties no notikuma horizonta, tas netiks iesūkts. Attiecīgi kādam, kas ir pietiekamā attālumā no horizonta, gravitācijas lauks apkārt melnajam caurumam neatšķiras no cita objekta, kura masa ir tāda paša. Citos vārdos to var pateikt šādi – vienas solārmasas melnais caurums ir tik pat liels „iesūcējs” kā cits tikpat masīvs objekts (piemēram, saule).

Kas būtu, ja saule kļūtu par melno caurumu?

Sākumā būtu jāsaka, ka saules nākotnē nav kļūt par melno caurumu. Tikai daudz smagākas zvaigznes beidz savas dzīves kā melnie caurumi. Saule savā nemainīgā formā paliks vēl apmēram 5 biljonu gadu. Tad viņa kādu brīdi kļūs par sarkano gigantu, šajā procesā aprijot Merkūriju un Venēru un padarot dzīvi uz zemes ļoti nepatīkamu (kūpoši okeāni, pazūdošā atmosfēra, u.t.t. Pēc tam saule kļūs par garlaicīgu balto punduri.Ap šo laiku cilvēkiem vajadzētu jau mācēt ceļot uz citām zvaigžņu sistēmām, citādi cilvēci gaida gals.

Bet pieņemsim, ka kaut kādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ saule kļūst par melno caurumu. Galvenais efekts ir tas, ka šeit kļūtu ļoti tumšs un auksts. Zemi un citas planētas neiesūktu melnajā caurumā. Tās turpinātu riņķot pa orbītu apkārt melnajam caurumam, tieši tāpat kā tās riņķoja apkārt saulei.

Kādēļ? Tādēļ, ka šāda melnā cauruma notikumu horizonts būtu ļoti mazs – tikai apmēram 3 km – un kā jau tika aprakstīts augstāk, tiklīdz objekts ir labā attālumā no horizonta, melnā cauruma gravitācija nav spēcīgāka par cita tādas pašas masas objekta masu

Vai ir kāds pierādījums, ka melnie caurumi eksistē?

Jā. Protams, melnie caurumi ir neredzami tādēļ, ka gaisma netiek ārā no to horizonta. Tas nozīmē, ka lai atklātu melnos caurumus ir jāizmanto netiešie pierādījumi. Apskatīsim visuma reģionu kur varētu būt melnais caurums. Kā par to var pārliecināties? Sākumā varētu aprēķināt tā reģiona masu. Ja mazā visuma tilpumā ir liela masas koncentrācija un šī masa ir tumša, tad varētu pieņemt, ka tur ir melnais caurums. Ir divu veidu vietas kur zinātnieki ir atraduši tik kompaktus masīvus objektus. 1) galaktiku centri. (ieskaitot arī, iespējams, mūsu Piena Ceļa galaktiku) 2) rentgenstaru izstarojošas binārās sistēmas mūsu pašu galaktikā.

Saskaņā ar datiem uz 1995. gadu ir novērotas astoņas galaktikas ar šādu masīvu, tumšu objektu tās centrā. Šādu galaktiku centru masas svārstās no viena miljona līdz dažiem biljoniem solārmasu. Masu mēra novērojot ātrumu ar kuru zvaigznes un gāzes riņķo orbītās apkārt galaktiku centriem. Jo ātrākas orbītas, jo stiprāks gravitācijas spēks ir nepieciešams lai noturēt zvaigznes un gāzes to orbītās. (Šis ir visizplatītākais masas noteikšanas veids astronomijā. Piemēram, saules masa ir izmērīta novērojot cik ātri planētas griežas apkārt tai, un arī melnās matērijas daudzums ir izmērīts novērojot cik ātri ķermeņi kustas galaktiku malās.)

Masīvi, melni objekti galaktiku centros tiek uzskatīti par melnajiem caurumiem vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir grūti iedomāties kas cits tas varētu būt: pārāk jau smagi un tumši lai būtu zvaigznes vai zvaigžņu kopas. Otrkārt, vienīgā spējīgā teorija, kura izskaidro mīklainos objektus pazīstamos ar vārdu kvazāri un aktīvās galaktikas, postulē, ka šādu galaktiku centros ir pārmasīvi melnie caurumi. Ja šī teorija ir pareiza, tad lielākai daļai galaktiku – visas aktīvās vai tās, kuras kādreiz ir bijušas aktīvas, savos centos ir saturējušas supermasīvus melnos caurumus. Kopsummā šie argumenti mums liek nopietni apdomāt iespēju, ka galaktiku centros atrodas melnie caurumi, bet tomēr pilnīgi to nepierāda.

Divi neseni atklājumi ļoti nopietni atbalsta hipotēzi par to, ka šīs sistēmas tik tiešām satur melnos caurus. Pirmkārt, tika atklāts, ka ļoti tuvai aktīvai galaktikai ir „māzer efekts” (ļoti spēcīgs mikroviļņu radiācijas avots) tuvu tās kodolam. Izmantojot ļoti garas vadlīnijas interferometrijas paņēmienu, zinātnieku grupai izdevās attēlot gāzes ātrumu sadaļu ar ļoti labu izšķirtspēju. Vēl vairāk, viņiem izdevās izmērīt ātrumus pat tādās vietās kā mazāk nekā puse no gaismas gada no galaktikas centra. No šiem aprēķiniem viņi var izsecināt, ka masīvā, galaktikas centrā esošā, objekta rādiuss ir mazāk nekā puse no saules gada. Grūti iedomāties kādu citi objektu, kurš nav melnais caurums, bet kura masa ir tik liela tik mazos izmēros.

Otrs atklājums sevī satur vēl vairāk pārliecinošus pierādījumus. Rentgenstaru astronomi ir atklājušu spektrāllīniju no vienas galaktikas centriem, kura parāda ļoti ātri kustīgus atomus pie galaktikas centra (apmēram 1/3 no gaismas ātruma). Šo atomu starojumam piemīt tieša tāda sarkanā nobīde, kura būtu gaidāma nākama no punkta, kurš ir tuvs melnā cauruma notikumu horizontam. Šādus novērojumus būtu ļoti grūti izskaidrot ja pieņemt to, ka tas nav melnais caurums. Ja šos faktus varētu apstiprināt, tad hipotēze par to, ka dažu galaktiku centros ir melnie caurumu būtu viscaur droša.

Pilnīgi citas klases melnā cauruma kandidāts ir atrodams mūsu pašu galaktikā. Šie ir daudz vieglāki, saules masu melnie caurumi, kuri varētu izveidoties masīvai zvaigznei beidzot savu pastāvēšanu – pārnovas eksplozijā. Ja šāds saules masas melnais caurums būtu viens pats kaut kādā nomaļā galaktikas stūrītī, tad būtu diezgan grūti atrast šādu objektu, bet daudzas zvaigznes atrodas binārajās sistēmās – zvaigžņu pāri griežas apkārt viena otrai. Ja viena no zvaigznēm šādā binārajā sistēmā būtu melnais caurums, tad būtu iespēja viņu atklāt. Konkrētāk runājot šādās binārajās sistēmās, kuras satur šādu kompaktu objektu kā melno caurumu, matērija tiek nosūkta no cita objekta un izveido „akrēcijas disku” – virpojošs matērijas mutulis, kurš virpo taisni melnajā caurumā Matērija akrēcijas diskā kļūst ļoti karsta un izstaro bagātīgu starojumu, galvenokārt rentgenstaru spektra daļu. Ir zināmas daudzas, šādas „rentgenstaru binārās sistēmas” un dažas no tām tiek uzskatītas par melno caurumu kandidātēm.

Pieņemsim, ka šāda rentgenstaru binārā sistēma tiek atrasta. Kā var izšķirt, vai neredzamais, kompaktais objekts ir melnais caurums? Pirmā lieta, kas būtu jāizdara ir šī objekta masas noteikšana. To dara izmērot redzamās zvaigznes orbitālo ātrumu. (To dara līdzīgi aukstāk aprakstītajai masas noteikšanai priekš pārmasīvajiem melnajiem caurumiem galaktiku centros: jo ātrāk zvaigzne kustas, jo stiprāks ir gravitācijas spēks, kas nepieciešams, lai noturēt to vietā, un tādēļ neredzamā objekta masa ir lielāka). Ja kompaktā objekta masa ir ļoti, ļoti liela, tad mums nav zināms neviens cits objekts kā vien melnais caurums. (Parasta šādas masas zvaigzne būtu redzama, tādas zvaigznes atliekas kā neitronu zvaigznes nespētu noturēt sevi pret gravitāciju un kolapsētu par melno caurumu.) Šādas masas izpētes un akrēcijas disku starojumu izpētes kombinācija, apgādā ar pietiekami spēcīgiem argumentiem par labu tam, ka šaubīgais objekts tik tiešām ir melnais caurums.

Ir zināmas daudzas „rentgenstaru binārās” sistēmas un vairākos gadījumos pierādījumi melnā cauruma hipotēzes pierādīšanai ir ļoti spēcīgi. Divas no trim mums zināmajām sistēmām atrodas mūsu pašu galaktikā. Trešā atrodas tuvajā Magelāna mākonī. Šajās sistēmās neredzamā objekta masa ir pārāk liela, lai tas būtu jebkas cits izņemot melno caurumu. Ir daudz citu līdzīgu objektu, kurus uzskata par melnajiem caurumiem ar vēl mazāk pamatojumiem. Šis izpētes lauciņš kopš 1992. gada ir diezgan aktīvs un mūsdienās spēcīgu kandidātu skaits lielāks ir daudz lielāks nekā trīs.

Kā melnie caurumi izzūd?

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Stīvens Hokings nāca klajā ar teorētiskajiem argumentiem par to, ka melnie caurumi nav nemaz tik melni. Ņemot vērā kvantu mehānikas izraisītos efektus, viņš pierādīja, ka melnie caurumi izstaro starojumu. Starojumam nepieciešamā enerģija tiek ņemta no melnā cauruma masas. Tātad, pamazām melnais caurums sarūk. Izrādās, ka starojuma daudzums palielinās līdz ar masas samazināšanos, tādēļ melnais caurums turpina izstarot intensīvāk un intensīvāk un arī sarūk ātrāk un ātrāk līdz, kā tiek pieņemts, izzūd pavisam.

Īstenībā neviens nezin kas notiek melno caurumu izzušanas pēdējos etapos – daži zinātnieki uzskata, ka noteiktas stabilas atliekas tomēr tiek atstātas. Mūsu šo bridējās teorijas vienkārši neļauj mums pateikt ar pārliecību, ka notiek tieši šādi un nevis citādi. Tomēr būtu jāpiebilst, ka viss, kas ir saistīts ar melno caurumu izzušanu ir ļoti spekulatīvs un liek zinātniekiem darboties ar kvantu mehānikas (vai pat pareizāk kvantu lauku teorijas) aprēķiniem izliektā laiktelpā. Tas ir ļoti grūts uzdevums, kurš izdot rezultātus, kurus nav iespējams pārbaudīt ar eksperimentiem. Fiziķi domā, ka viņiem ir pareizās teorijas lai veiktu pareģojumus par melno caurumu izzušanu, bet bez eksperimentāliem testiem pārliecināties pilnībā neviens nevar būt.

Tad kādēļ gan melnie caurumi izzūd? Viens veids kā uz to varētu lūkoties, un kurš ir tikai daļēji nepareizs (ja ir vēlēšanās izmantot vispareizāko metodi ir vairākus gadus jāmācās par kvantu lauku teoriju izliektā laiktelpā izmantojot nenoteiktības principu kvantu mehānikā, ir iespējams enerģijas nezūdamības likumu pārkāpt, bet tikai uz neilgu brīdi. Izplatījums ir spējīgs radīt masu un enerģiju ne no kā, bet vienīgi tikai ja šī masa un enerģija tik pat ātri pazūd. Viens veids kā šis dīvainais fenomens izrāda sevi tiek saukts par vakuuma fluktuācijām. Pāri, sastāvoši no daļiņām un antidaļiņām, var parādīties ne no kurienes, pastāvēt ļoti īsu mirkli, un tad anihilēt viena otru. Enerģijas nezūdamība tiek pārkāpta daļiņu rašanās brīdī, bet visa enerģija tiek atjaunota, kad daļiņas tiek anihilētas. Lai cik tas dīvaini neskanētu, taču šādas vakuuma fluktuācijas tika pierādītas eksperimentāli.

Tagad pieņemsim, ka šāda vakuuma fluktuācija notiek pie melnā cauruma notikumu horizonta. Var gadīties tā, ka viena no divām daļiņām izkrīt cauri horizontam, bet otra izbēg to. Izbēgušā daļiņa aiznes prom ar sevi enerģiju, kuru var novērot kaut kur tālu prom. Tur var likties, ka melnais caurums ir tikko izstarojis daļiņu. Šāds process notiek atkārtoti un novērotājs var novērot ilgstošu starojumu no melnā cauruma.

Vai melnais caurums neizzudīs zem astronauta pirms viņš to sasniegs?

Ir secināts, ka astronauta draugam Jānim, kurš atrodas drošā attālumā no melnā cauruma, ir nepieciešams bezgalīgs laika sprīdis, lai novērotu viņu šķērsojušu melnā cauruma notikumu horizontu. Vēl ir secināts, ka melnie caurumi iztvaiko pēc Hokinga starojuma teorijas galīgā laika sprīdī. Tā kā līdz brīdim kad astronauts sasniegs horizontu, melnajam caurumam vajadzētu izzust, vai ne?

Pirmā doma varētu būt – jā tas tik tiešām ir tā, bet īstenībā šis apgalvojums ir tāls no patiesības. Runājot par bezgalīgo laiku, kas Jānim ir nepieciešams tika domāts par neizzūdošo melno caurumu. Ja melnais caurums iztvaiko, tad lietas kardināli mainās. Jānis redzēs savu draugu krustojam horizontu tieši tajā brīdī, kad melnais caurums iztvaikos. Tagad tiks mēģināts aprakstīt kādēļ tā ir.

Sākumā vajag atcerieties to, kas bija teikts agrāk. Jānis ir optiskās ilūzijas upuris. Gaismai, kuru astronauts izstaro, ir nepieciešams ļoti ilgs laiks lai tā sasniegt Jāni. Ja melnais caurums pastāv bezgalīgi, tad gaismai tik tiešām ir nepieciešams tik garš laika sprīdis (bezgalīgs), lai šo darbu paveiktu. Bet tā kā melnais caurums iztvaiko, nav nekā tāda, kas varētu apturēt ziņu par to, ka astronauts ir krustojis notikumu horizontu, aiziešanu līdz Jānim. Pēdējā ziņa sasniedz viņu līdz ar pēdējiem Hokinga starojuma viļņiem. Protams, astronautam līdz tādām lietam sen jau nebūs intereses, viņš sen jau būs krustojis notikumu horizontu un viņu sagraus pie singularitātes. Relativitāte.

Kas ir baltais caurums?

Vienādojumiem vispārīgajā relativitātē ir interesanta matemātiska īpašība – viņi ir simetriski laikā. Tas nozīmē, ka ir iespējams paņemt jebkuru atrisinājumu vienādojumam un ielikt to vienādojumā, kur iedomāsimies, ka laiks, plūst atpakaļ, nevis uz priekšu un tiks iegūts vēl viens derīgs atrisinājums vienādojumam. Ja šo noteikumu izmanto vienādojumā, kas apraksta melnos caurumus, tad ir iespējams iegūt objektus pazīstamus ar nosaukumu baltie caurumi. Tā kā melnais caurums ir telpas reģions, no kura nekas nespēj izmukt, tad laika apgrieziena versijā melnais caurums ir telpas reģions, kurā nekas nespēj iekrist. Ja melnais caurums spēj matēriju tikai iesūkt, tad baltais caurums spēj tikai to izspļaut ārā.

Baltie caurumi ir perfekti derīgs atrisinājums vienādojumiem vispārīgajā relativitātē, bet tas nenozīmē, ka viņi eksistē dabā. Vairāk iespējams ir pat tas, ka viņi nemaz nepastāv, jo tādu vienkārši nebūtu iespējams izveidot. (Izveidot balto caurumu būtu tikpat neiespējami kā iznīcināt melno caurumu, jo šie abi procesi ir viens otra pretdarbība.)

Divu melno caurumu saplūšana

Divu melno caurumu saplūšanu varētu uzskatīt par vienu no visdīvainākajiem notikumiem mūsdienu astronomijā. Senie, zvaigžņu kolapsā izveidojušies, melnie caurumi griežas apkārt viens otram un izveido vienu vienīgu melno caurumu – gandrīz divreiz lielāku nekā abi. Kolīzijas spēks sakuļ visumu mežonīgās vibrācijās. Šie gravitācijas viļņi brāžas no kolīzijas vietas ar gaismas ātrumu velkot sev līdzi milzīgus enerģijas daudzumus.

Kā tad melnie caurumi saplūst? Tipiskajā melno caurumo binārajai sistēmai piemīt trīs pastāvēšanas fāzes. Pirmajā fāzē divi melnie caurumi var griezties orbītās viens otram apkārt vairākus miljonus gadu. Griešanās laikā melnie caurumi pietuvojas pa spirāli viens otram tuvāk tādēļ, ka gravitācijas viļņi aiznes prom to orbītām nepieciešamo enerģiju. Tātad kaut kad viņi pietuvosies viens otram pietiekami tuvi, lai sāktos otrā fāze. Tās laikā, apmēram vienas orbītas periodā (~ 1/1000 sekundes), divi melnie caurumi triecas viens otram pretī un ar varu saplūst, izstarojot tādus gravitācijas viļņus, kuri nes visstiprākos enerģijas uzliesmojumus izplatījumā. Trešajā fāzē izveidotais, deformētais melnais caurums ātri izveidojas par ierastu melno caurumu.

Kas ir tārpeja?

Līdz šim šeit tika apskatīti tikai parastie, vispārpieņemtie melnie caurumi. Tātad melnie caurumi, kuru nerotē un kuriem nepiemīt elektriskais lādiņš. Ja apskata melnos caurumus, kas rotē un/vai kuriem piemīt elektriskais lādiņš, lietas paliek daudz sarežģītākas. Ir iespējams iekrist tādā caurumā un nenokļūt līdz singularitātei. Lādētā vai rotējošā melnā cauruma iekšiene var „apvienoties” ar attiecīgo balto caurumu, tādēļ objekts, kurš ir iekritis melnajā caurumā uzpeldēs no baltā cauruma. Šāda melno un balto caurumu kombinācija saucas tārpeja.

Baltais caurums var atrasties ļoti tāli no melnā cauruma, vēl vairāk, tas var atrasties pat „citā visumā”, tas ir laiktelpas reģions, kurā bez tārpejas nav nekāda cita savienojuma ar mūsu laiktelpas reģionu. Parocīgi novietota tārpeja cilvēkiem varētu sagādāt ļoti ērtu un ātru veidu kā ceļot uz ļoti tāliem attālumiem, vai pat veidu kā ceļot uz citiem izplatījumiem. Tārpejas izeja varētu atrasties pagātnē, tādējādi būtu iespējams ceļot laikā izejot caur tārpeju.  Vispārībā rodas iespaids, ka tārpejas ir ļoti jaukas un nepieciešamas lietas cilvēces ikdienas dzīvē.

Tā liekas pirmajā brīdī, bet ir dažas lietas, par kurām būtu jāzina, lasot par tārpejām. Pirmkārt, tārpejas gandrīz noteikti neeksistē. Kā jau tika teikts augstāk, pie balto caurumu sekcijas, tikai tādēļ, ka kaut kas ir matemātisko vienādojumu atrisinājums nenozīmē, ka tas eksistē dabā. Melnie caurumi, kuri ir izveidojušies parastas vielas kolapsā (tais skaitā visi melnie caurumi, kuri pēc mūsu domām eksistē) neveido tārpejas. Objektam iekrītot šādā melnajā caurumā, viņš vairs nekur neparādīsies. Tas sasniegs singularitāti un viss.

Otrkārt, pat ja tārpeja izveidotos, tā nebūtu stabila. Pat vismazākā perturbācija (ieskaitot to perturbāciju, ko izveidotu cilvēka mēģinājums ceļot pa to) liktu tai kolapsēt.

Treškārt, pat ja tārpejas eksistē un ir stabilas, tās ir diezgan nepatīkamas vietas ceļošanai. Starojumam kas ieplūst tārpejā (no netālajām zvaigznēm, kosmisko mikroviļņu fons, u.t.t.) piemitīs ļoti stipra zilā nobīde uz ļoti augstām frekvencēm. Objekts, kurš ceļo pa tārpeju tiks nepārtraukti cepināts ar rentgenstariem un gamma stariem.

Secinājumi

Vispirms apkoposim visu, kas tika uzrakstīts augstāk.

Definīcija - Melnais caurums ir visuma reģions, no kura gravitācijas nekas nespēj izbēgt.

Melnā cauruma īpašības –

1. Melnā cauruma otrais kosmiskais ātrums ir vienāds ar gaismas ātrumu

2. Melnais caurums rada bezgalīgu laiktelpas liekumu

3. Melnā cauruma iekšienē ir singularitāte

4. Melnais caurums ir pareizs sfērisks objekts, kam apkārt ir tā notikumu horizonts, to šķērsojot atpakaļceļa nav

5. Melnā cauruma rādiuss ir proporcionāls tā masai

6. Melnais caurums ir spēcīgs gravitācijas viļņu izraisītājs

7. Melnie caurumi ir vizuāli neredzami (viņi neizstaro gaismu)

8. Blakus zvaigznēm melnie caurumi veido akrēcijas disku

9. Stīvens Hokings, izmantojot kvantu fiziku, ir izpētījis, ka melnie caurumi izstaro, izstarošanas pamatā ir vakuuma fluktuācijas

10. Vispārīgās relativitātes vienādojumu par melnajiem caurumiem pretstats ir baltie caurumi

11. Melnie un baltie caurumi varētu būt savienoti ar tārpejām

12. Divu melno caurumu saplūšana radītu visstiprākos gravitācijas viļņus Visumā

Melno caurumu praktiskās izmantošanas iespējas –

Pēc apkopošanas beidzot var apskatīt melno caurumu praktiskās izmantošanas iespējas. Es sagrupēju izmantošanu pēc nozarēm, kādās varētu būt iespējams izmantot melnos caurumus.

Transportā – šī ir vispopulārākā doma par melno caurumu izmantošanu. Liekas, katrs, kurš kaut mazliet ir dzirdējis par melnajiem caurumiem un tārpejam, uzreiz izdomā, ka nākotnes starpgalaktiku ceļojumi notiek ar melno caurumu un tārpeju palīdzību. Reāli šī doma izskatās šādi – kosmiskais kuģis ielido melnajā caurumā un izlido kaut kur ĻOTI tālu no melnā cauruma caur balto caurumu, kas ir savienots ar melno caurumu, kurā ielidoja kuģis, ar tārpeju.

Doma liekas visai vienkārša. Ja mēs pieņemam, ka mums jau ir kosmosa kuģi, kas lido ar ātrumu tuvu gaismas ātrumam un kolonijas, tuvākajās zvaigžņu sistēmās, kurās ir melnie caurumi, tad atliek tikai atrast iespēju aizsargāties no gravitācijas viļņiem (kaut kāds gravitācijas vairogs apkārt kosmosa kuģim), lai visus ceļotājus un lidaparātu nesarautu gabalos, nostabilizēt tārpejas (saukšu šo tehnoloģiju par antiperturbantu) un atrast baltos caurumus.

Protams, lai izpētītu vai dotajam melnajam caurumam ir baltais caurums un tārpeja un uz kurieni ved šis melnais caurums būtu jāsūta pašnāvnieku ekspedīcijas. Daudzas no šādām ekspedīcijām varētu nokļūt pagātnē. Šeit varētu rasties problēma. (Mēs taču nevēlāmies ļait dažiem nelaimīgajiem ekspeditoriem izmainīt visu vēsturi) Mans atrisinājums šai problēmai varētu būt tehnoloģija, kas noskanētu visu zvaigžņu atrašanās pozīcijas, un ja tās nesakritīs ar tā laika pozīcijām pašīznīcināties kopā ar nelaimīgajiem ceļotājiem.

Ja mums būtu tehnoloģija, kas ražo melnos caurumus vai spēj pārvietot tos, kopā ar tehnoloģiju, kas savieno melnos – baltos caurumus ar tārpejām, tad mēs pat varētu salikt šādas „lidostas” apkārt visam Visumam. Būt iespējams ceļot uz jeb kurieni ļoti īsā laikā.

Taču arī tagad paliek kāda problēma. Tuvu melnajam caurumam un pie ātrumiem, kuri ir tuvi gaismas ātrumam, laiks rit lēnāk. Pasažieriem ceļojums no zemei tuvākā melnā cauruma, kurš varētu būt novietots mūsu saules sistēmā, kaut kur uz asteroīdu jostas uz vienu no planētām alfa centauri sistēmā (tur ir baltais caurums) pasažieriem varētu aizņemt diezgan īsu laiku (startē no zemes, lido ar ātrumu tuvu gaismas ātrumam, laiks rit lēnāk nekā apkārtējiem, ielidošana melnajā caurumā un izlidošana no baltā cauruma vispār aizņem sekundes), bet citiem šis laiks varētu būt ļoti ilgs. Es negribu spekulēt ar lietām par kurām es neesmu pārliecināts, taču ceru, ka šiem pasažieriem ceļojums pie radiem nepārvērtīsies par ceļojumu pie radu pēcnācējiem.

Cits ceļošanas veids ir informācijas ceļošana. Sūtot kaut kādus signālus melnajā caurumā un uztverot tos caur balto caurumu kaut kur citur varētu būt daudz vienkāršāk. Atkrīt nepieciešamība pret gravitācijas viļņu vairogu un antiperturbantu.

Šeit nāk prātā teleportācija. Ja teleprotācijai ir nepieciešams sūtīt kaut kādus signālus no viena teleporta uz otru, tad tārpejas ir perfekts starpgalaktiku teleportācijas paātrināšanas veids.

Secinājums par melno caurumu izmantošanu kā transporta veidu:

Galvenās nepieciešamās tehnoloģijas : Melno caurumu ražotājs/pārvietotājs (ar iespēju radīt balto caurumu šai pašā visumā un savienot to ar tārpeju), Kosmosa kuģi (ar iespēju ceļot tuvu gaismas ātrumam un aizsardzību pret nepatikšanām (rentgenstari, gamma stari, meteori, atkritumi) kosmosā) gravitācijas viļņu vairogs (ceļojot ar kosmosa kuģi tuvu melnajam caurumam aizsargās no gravitācijas viļņu iznīcinošā spēka) un, protams, antiperturbants (lai tārpejas nekolapsētu).

Ticamība : zema, ja mēs runājam, par kādu objektu ceļošana, taču signālu sūtīšana varētu būt reāla lieta. Tātad es novērtēju kā vidēju ticamību. Diemžēl vēl nav pierādījumu par balto caurumu eksistēšanu.

Ieroči – liekas diezgan pievilcīga iespēja izmanot melnos caurumus. Iedomāsimies šādu epizodi – divas planētas A un B karo savā starpā. Planētai A ir tehnoloģija, melno caurumu radīšanai. B planēta sūta savu kosmisko kuģu floti pretī A planētai, taču tā aizsūta tikai vienu kosmisko kreiseri un vairākus iznīcinātājus, tā aizsardzībai.

Pielidojis pietiekami tuvu ienaidnieku flotei, kreiseris izveido vienu melno caurumu, kas iesūc visu ienaidnieku floti.

A planēta aizsūta otru kreiseri uz tagad neaizsargātu planētu un iesūc visu planētu melnajā caurumā.

Ievērojiet – šajā stāstā ir tikai viena tehnoloģija, kur iespējams tā arī nekad netiks izgudrota. Kosmosa kuģi, kas ceļo starp planētām, un ieroči uz tām ir bijuši jau pagājušā gadsimtā (krievi, aukstā kara laikā lika uz saviem mākslīgajiem pavadoņiem ložmetējus, lai notriektu tuvojošās amerikāņu raķetes).

Kas tad ir nepieciešams, lai mākslīgi izveidotu melno caurumu? Principā tikai triekt daļiņas ar tik lielu ātrumu, ka rezultātā izveidosies ļoti blīva viela, pietiekami blīva, lai izveidotos melnais caurumus. Neizklausās neticami, ir tikai nepieciešams ĻOTI liels enerģijas daudzums, šādu iekārtu darbināšanai.

Tas it kā atrisina masu iznīcināšanas līdzekļa variantu melnā cauruma izmantošanai, taču melnos caurumus varētu izmantot arī triviālākos nolūkos, piemēram, nāves soda izpildē. Iedomāsimies „melno krēslu”. Noziedznieku nosēdina krēslā un izveido melno caurumu, tad atkal to iznīcina (procesa laikā noziedznieks ar visu krēslu pazūd melnajā caurumā ).

Kā lai iznīcina melno caurumu? Saskaņā ar Hokingu melnie caurumi izstaro, tātad ir nepieciešams „enerģijas sūcējs”, kas paātrinātu melo caurumu izstarošanu tik kritiski, ka tas izzustu sekundes laikā. Cik šis process izmaksās cietumam? Pavisam maz, gandrīz visa enerģija, kura tika izmantota melnā cauruma izveidei tika iesūkta atpakaļ. Pat vēl vairāk! Pie iesūktās enerģijas pievienojās noziedznieks un krēsls, uz kura viņš sēdēja.

Secinājums par melno caurumu izmantošanu kā ieroci:

Galvenās nepieciešamās tehnoloģijas : melno caurumu ražotājs/ iznīcinātājs (ļoti vēlams)

Ticamība : augsta. Ir viedoklis, ka tas ir tikai laika jautājums. Melno caurumu izveide nav nemaz tik sarežģīta. Mums tikai nepietiek enerģijas.

Ikdienas dzīve – šis aspekts varētu interesēt mājsaimnieces, šoferus, ugunsdzēsējus un pārējos cilvēkus, nesaistītus ar zinātni. Par ceļojumiem it kā būtu skaidrs, par ieročiem arī, taču kā melnie caurumi var palīdzēt iztīrīt putekļus, nomizot kartupeļus, nomainīt mazulim pamperus u.t.t.?

Vistriviālākais liekas melnā cauruma izmantošana kā milzu miskasti. Taču priekš kam? Tuvākais melnais caurums, pēc zinātnieku domām, atrodas 2’700 gaismas gadu attālumā. Kad cilvēce spēs sasniegt pietiekamu attīstības līmeni, lai kolonizētu planētas tam blakus, vai kad cilvēce spēs pati radīt melnos caurumus? Noteikti tikai pēc tam, kad atradīs pārstrādes veidus gandrīz visām iespējamām vielām.

Secinājums par melno caurumu izmantošanu ikdienas dzīvē:

Galvenās nepieciešamās tehnoloģijas : melnais caurums

Ticamība : zema. Es neredzu iemeslu izmanto melnos caurumus parasto ikdienas problēmu risināšanai. Noteikti ir labāki viedi kā tās var atrisināt.

Citas melno caurumu izmantošanas – melnais caurums binārajā sistēmā ar zvaigzni, veido akrēcijas disku. Tas varētu būt ļoti skaists skats un lielisks pieturas punkts kosmiskajiem tūristiem, kas lido pa visumu, skatīties dažādas skaistas vietas.

Divu melno caurumu saplūšana radītu visspēcīgākos gravitācijas viļņus izplatījumā. Ja mēs varētu ievākt šo enerģiju, tad melno caurumu saplūšana būtu lieli svētki elektroenerģijas (vai kaut kādas citas nākotnes enerģijas) kompānijām.

Protams, eksistē arī daudzas citas melno caurumu izmantošanas iespējas.

Secinājums par citām melno caurumu izmantošanām: cilvēka prāts ir tāds, ka viņš izmantos visu ko viņš var. Gan jau arī atradīs iespēju izmantot melnos caurumus.

Galvenās nepieciešamās tehnoloģijas : dažādas „nākotnes” tehnoloģijas

Ticamība : Augsta. Kaut kā, ja viņi tik tiešām eksistē, viņus izmantos.

Secinājumi par melno caurumu izmantošanas iespēju varbūtībām.

Kā jau es teicu cilvēks vienmēr atrod iespēju izmantot visu kas viņam ir apkārt. Un melnie caurumi, noteikti būs šo lietu vidū. Pierādījums tam ir cilvēku milzīgā interese melnajos caurumos jau tagad un ilgi pirms tam, kaut gan vēl neviens no cilvēkiem nav bijis tuvāks melnajam caurumam par 2’700 gaismas gadiem.

Tavs Čoms

Gribi būt viņa vietā? Uzzini visu, kas tev būs nepieciešams, lai parādītu čiksītēm savu ūber-es-māku-skatīties-tv-pa-kompi-skillu, lec iekšā un lasi tālāk!

Es izšķiru 5 veidus kā iegūt video kontentu:

1.Youtube stila lapas un to kontenta agregātori; 2.Lapas, kas piedāvā strīmot video no oriģināliem TV kanāliem; 3.Jaunāko šovu torrentu padevēji; 4.THE JOST; un, protams, 5. visa veida porno strīmošana

Katrā kategorijā izliku manuprāt vērtīgāko, neciešu pārgruzītus šāda veida sarakstus. Droši komentāros padalies, ja kaut ko labu zini.

Tagad pēc kārtas par katru

1. Youtube stila lapas un to kontenta agregātori

Youtube , VideoGAGA, Dailymotion utt… - bez komentāriem, pats zini…

ifilm.com - pats par sevi serviss ne ar ko neizceltos, ja vien… Ja vien tavam Čomam neprikoļītu dažreiz pastīties The Daily Show un The Coblert Report, Kuri nonāk šajā servisā nākamajā rītā pēc pārraidīšanas (mums ar laika starpību tas neko nemaina) jau sagreizti pa segmentiem, kas man ļoti patīk, jo, ja sižets nešķiet interesants, bez uztraukšanās par kaut kā palaišanu var droši patīt garām.

http://www.peekvid.com/ – milzīgs filmu, raidījumu, seriālu, multeņu u.c. krājums. Izvēlies un skatis. Kvalitāte? Nu parastais youtube-stila strīms… tā kā, spried pats

http://www.tv-links.co.uk/ - tas pats, tikai man vairāk patīk…

2. Lapas, kas piedāvā strīmot video no oriģināliem TV kanāliem

http://www.myeasytv.com/ - ir vairāki normāli kanāli, pārsvarā gan ņe ryba, ņe mjaso… bet nu iesaku iečekot. Kvalitāte kā kuram kanālam, ir arī ļoti labas kvalitātes kanāli.

http://www.likevid.com/ - principā tas pats, izvēlies uz gaumi, varbūt daži kanāli abos nepārklājas.

http://tv.belive.ws/ - arī kaut kas līdzīgs, bet ļoti kvalitātīvs. Uzskata Lietuvu par Latviju.

http://www.apollo.lv/portal/apollo_tv/  - bija jāiemet, mDSL īpašnieki, tas jums

3. Jaunāko šovu/seriālu torrentu padevēji

Ceru, ka tu lieto µTorrent (nu varbūt vel Azureus , ja esi tāds izvirtulis kā es…) Ja, nē, tad nokaunies un fiksi uzliec µTorrent!

http://tv.lilx.net/ un http://tv-video.net/ – svaigākās ASV seriālu sērijas pa taisno no ASV! Izvēlies ko skaties un saņem torrentus…

4. Joost

Ja nezini kas ir Joost, tad… Khm… Tikai bez panikas, tas pie kā tu sēdi tagad saucas “Da-tōōrs” un tu skaties “Mo-ni-tō-rīīī”, kurā ir redzams blogs, jeb “Ēē-mūū-āārs”… Ceru saproti, ka ja tev interesē tv skatīšanās iespēja caur kompi, tad tev ir stroga jāiečeko šitais produkts!

Uzmanību – Lai lasīt tālāk, tev ir jābūt vismaz 18 gadu vecam, vai arī vienkārši jāprot iztīrīt browsera history…

5. Porno strīmošana

Ja nav laika vilkt porņu no kurienes vien tu viņu parasti velc, bet vajag ŠEIT UN TAGAD (un parasti tā arī ir), web 2.o gādā par tevi!

Šāda veida saiti pēdējā laikā parādījies tik daudz… bet nu sliktā ziņa ir tā, ka 99% no tiem ir tie paši 1 minūšu klip un par pārējo ir jāmaksā. Čoms nebūtu īsts pirāts, ja viņš par kaut ko maksātu, tāpēc -

Youporn – FTW!!! Principā ienāc, un iečeko. Kontents dažāds, kvaliatīvs, nepārtraukti aug, meklēšanas fīčas augstākajā kvalitātē… Iesaku

Bet ir vēlviens… Bet šit apmeklējiet uz savu risku – Potnotube Kāpēc es saku uz savu risku? Tāpēc ka ieejot lapā jums sejā sametīs visādu piderismu Labajā stūrītī ir switch uz “view streight content only”, bet nu pirmajā reizē kamēr atradīsi, droši kaut ko nepatīkamu ieraudzīsi… Ja tas neuztrauc, vari izmēģināt, bet tu esi brīdināts.

Pagaidām viss!

Tagad esi pilnībā aprīkots, lai zīmētos ar saviem skilziem

Tavs Čoms

Pie atbildības par smagu vai citādi nopietnu noziegumu var saukt tikai ar zvērināto tiesas izdotu pamatojumu vai apsūdzību, izņemot tos gadījumus, kad ierosinātā lieta skar sauszemes un jūras kara spēkus vai miliciju periodā, kad pēdējā sakarā ar karu vai sabiedrību apdraudošām briesmām atrodas aktīvā dienestā. Nevienu cilvēku nevar divreiz sodīt ar nāvi vai citādi par vienu un to pašu noziegumu; nevar piespiest krimināllietā liecināt pret sevi; nevar atņemt cilvēkam dzīvību, brīvību vai īpašumu bez likumīgas lietas izskatīšanas. Privātīpašums nav atņemams, lai to izmantotu sabiedriskām vajadzībām, bez godīgas kompensācijas.

Avots latviešu valodā

Saprotiet mani pareizi, filma tiešām bija laba un es saprotu kāpēc par viņu var būt sajūsmā, neapzinoties par lietām par kurām es rakstīšu zemāk, taču sarunās ar draugiem es sapratu, ka Latvijā ne visi saprot kas ir šīs filmas galvenā tēma un kādā aspektā tā ir jāuztver. Kāda tā ir?

Stučīšana.

Savu domu pamatošu piebraucot tai mazliet no tālienes. Atgriežamies pie 5. konstitūcijas labojuma. Redzat to daļu, kuru es izcēlu “nevar piespiest krimināllietā liecināt pret sevi”? Kaut arī tā neizceļas no pārējā teksta, tā ir kļuvusi par pamatu ļoti lielai ASV kultūras īpatnībai.

I plead the fifth! ir frāze, kuru dzirdot ikvienam amerikānim ir pilnīgi skaidrs par ko iet runa. Šis cilvēks nekā neteiks varas pārstāvjiem un par to viņam nekā nebūs. Šķiet ļoti uzskatāmi parāda šī teiciena ierastumu un nozīmi šis vienkāršais urbandictionary.com šķirklis. Jā, tas tiešām ir tik vienkārši – policija vai tiesa tev prasa, lai tu liecini par jebko. Viss, kas tev ir jāizdara, lai tu neliecinātu ir jāpasaka, ka tava liecība var inkriminēt tevi pašu – un viss. Konstitūcija aizsargā tavas tiesības neliecināt!

Vai tu to spēj aptvert? Pateikt tiesā – “Es te nekā neteikšu, mani aizsargā 5. labojums!”? Un kas to pārbaudīs? Tēma būtībā ir tik dziļa, ka te diskutēt var ļoti ilgi…

Tagad paskatieties šos video. Tiem, kas nezin, Cam’ron ir reperis no Harlemas, tā teikt real nigga, gangsta, yo yo yo mathafaka…

http://www.youtube.com/watch?v=wTwipn-Fp_U
http://www.youtube.com/watch?v=f6_gdoHkXWQ

Šī “No snitching” kultūra, par kuru viņs runā (ak jā, Snitch=stučīt), ir savā ekstrēmākajā daļā ghetto Harlemā, “normālajā” ASV var izspriest, ka tai ir saknes, taču, protams, tā nav tik ekstrēma, bet tik un tā.

Tagad atgriežamies pie The Departed. Atceraties žurkas? Jūs pievērsāt uzmanību, ka tās tika nepārtraukti rādītas, zīmētas un pat filmas beigās bija redzamas žurkas uz pilsētas mērijas (vai kas tā par ēku bija, sen filma bija skatīta)?

Tiem, kas nezin amerikāņu žargona nozīmi vārdam žurka, varu atkal parādīt urbandictionary skaidrojumu. Rat=snitch=stukačs.

Var teikt – skaidrs, Dikaprio bija stukačs, jo bija īstenībā ments un Mets Deimons bija stukačs, jo īstenībā bija Nikolsona adoptētais dēls, pats Nikolsons bija stukačs un vispār tur visi bija stukači, paldies, ka paskaidroji par tām žurkām. Kāpēc bija nepieceišams tik daudz rakstīt?

Es uzskatu, ka tas bija nepieciešams, lai parādītu tev kā latviešu stučīšanas uztvere atšķiras no amerikāņu.

Saprotiet šo – ASV KONSTITŪCIJA, VALSTS LIKUMS AIZSARGĀ TAVAS TIESĪBAS NESTUČĪT, TAVAS TIESĪBAS NESTUČĪT IR TURPAT, KUR TIESĪBAS BALSOT UN IZTEIKT SAVU VIEDOKLI!

Ceru, ka šis raksts paplašināja tavu redzesloku un padziļināja ieskatu šajā lieliskajā filmā un ļāva tev uztvert tās galveno tēmu un tās nozīmi.

Tavs Čoms

Ja tevi tracina tie mazie sūdiņi, kurus tu dažreiz saņem savā draugiem.lv pastkastē, tad es tevi saprotu, taču īstai ķēdes vēstulei ir jābūt tik reālai, ka tev ne tikai gribētos to izlasīt, bet arī pārsūtīt to tālāk. Lec iekšā, lai izlasītu kādu reālu ķēdes vēstuli var saņemt myspace.com, un parādi savai mazajai māsiņai, varbūt viņa kaut ko iemācīsies!

FIRSTLY, I WANT YOU TO KNOW THAT I FUCK’S WITH YOU TO DEATH AND YOU WILL ALWAYZ BE MY NIGGA. I WILL ALWAYS LOVE YOU TO DEATH AND I WILL ALWAYZ BE THERE FOR YOU.. IM JUST LETTING YOU KNOW THIS BECAUSE TOMORROW MAY BE TOO LATE AND YOU MAY NEVER KNOW HOW I REALLY FELT, SO IF I NEVER TALK TO YOU AGAIN IN MY LIFE, YOU ARE ONE OF DA REALEST NIGGA I KNOW.. I LOOK UP TO YOU, RESPECT YOU, AND TRULY FUCK’S WITH YOU.. AND I AM THANKFUL TO HAVE YOU IN MY LIFE.. ITS HARD FOR ME TO PICK ONLY 14 NIGGAS TO SEND THIS TO.. SO CONSIDER YOURSELF LUCKY (.OR IS IT NOT LUCKY??) IF I DONT GET THIS BACK, I GUESS I WILL UNDERSTAND. HOWEVER I HAVE A GAME FOR YOU.. ONCE YOU READ THIS LETTER, YOU MUST SEND IT TO 14 FRIENDS WITHIN 5 DAYS. ON THE 5TH DAY, HE OR SHE WILL EITHER ASK YOU OUT OR SAY I FUCK’S WITH YOU.. PLEASE SEND THIS TO 14 FRIENDS ON MYSPACE.. LET OLD FRIENDS KNOW YOU HAVENT FORGOTTEN ABOUT THEM AND TELL YOUR NEW FRIENDS YOU NEVER WILL. GOOD LUCK FRIEND! IF YOU GET THIS, IT MEANS THE PERSON WHO SENT IT TO YOU REALLY, TRULY FUCK’S WIT CHA

Es domāju, ka vēstule pati par sevi diezgan labi pamato kādēļ tev tā ir jāpārsūta visiem saviem niggām, yo…

Tavs Čoms

Atceries kā bērnībā spēlēji tik daudz Doom, ka varēji viņu izskriet cauri pāris stundās? Vai varbūt Metal Gear Solid pēc stealth un bandanas iegūšanas tev arī neazņēma ilgu laiku? Un ja es tev pateikšu, ka Doom var iziet pa 22 minūtēm, Half-Life 2 pa pusotru stundu un 30-40 stundu garo RPG Star Wars: KOTR pa trim stundām? Pārsteigts? Lec iekšā priekš linkiem uz šīs lietas mājaslapu, rekordu sarakstu un iefilmētiem video!

Speed Demos Archive ir vienots arhīvs, kur tiek izlikti visi pašreizējie spēļu ātriziešanas rekordi. Lūk, saraksts ar visām spēlēm, kuru ātriziešanas rekordi ir nodokumentēti video. Atceries! Screenshot or it didn’t happen!

Tagad mazliet par pašu kustību. Varbūt tev jau nācies redzēt kādu laiku atpakaļ Latvijas fileshāres aprindās ieklīdušu HL2 speedranu, daudzus pārsteidza kā var iziet šo padsmit stundu spēli divās stundās ar kapeikām (tāds bija tā video garums, šeit ir jaunākais rekords 1:36:57), noskatoties video daudzi bija neapmierināti, redz “viņš jau gandrīz visam ir pārlecis pāri” vai arī “es ar čītiem vēl ātrāk varu”. Bet tā runāt ir nesaprast speedgamingu.

Kas ir atļauts speedgamingā un kas ir aizliegts? Lūk, ko saka vikipēdija:

Atļauts – izmantot gļukus, exploitus un spēles īpatnības, lai ātrāk to pabeigtu
Aizliegts – izmantot čītus, kodus utt, gan iebūvētus, gan ārējus

Tādēļ bieži speedgamingā var redzēt kā spēlētāji, peimēram, nepārtraukti lēkā, nevis skrien kā parasti. Bieži spēlēs šādi pārvietojoties var ietaupīt dārgās sekundes.

Nu bet ok, es zinu, ka tev IR DZĪVE tāpat kā man, kāds gan mums prieks no šīs lietas?

Redz, tavam Čomam ir ļoti daudz siltu un mīļu atmiņu par spēlēm, ko viņš ir spēlējis bērnībā. Īpaši silti pie sirds nāca šie video:

Super Mario 64 – 16-star 0:19:47 by Eddie Taylor.

Sonic the Hedgehog 2 - 0:18:12 by Joe Stanski. 

Grand Theft Auto 3 - 1:22:31 by Andre Bodmer, done in 3 segments. 

Metal Gear Solid – Single-segment European version Extreme difficulty 1:59:46 by Aurélien ‘slade’ Pilet.

Ceru, ka arī tu atradīsi kaut ko, kas tevi iepriecinās, skatīties bieži ir tiešām interesanti, pamēģini!

Tavs Čoms